Elīna Kubuliņa-Vilne
Laiks lidot
Atļaujies sapņotLielus sapņus,Neesi mazs,Brīvi dzīvo Vēl pasakās.Ieslēdz iztēli,Atbrīvo prātu,Ielaid idejuNenomazgātu.Iznēsā sapni,Izauklē to,Tici – un brīnumuPiedzīvo.Kā koki Bez augļiem,Tā dzīveBez sapņiem,
Un ziediNav kāti arKrāsainiem apļiem.Tu kautrīgi saki,Ka esi tik naivs,Tev izgudrotSpārnus un lidotIr laiks.
Atis Silaroze
DZEGŪZE NEĻAUJ
Zili, zaļi, zeltaini ziedi Daugavas viļņos šūpojas, Saklausu vēju čukstus vieglus, Aizdomās smilgas lūkojas.
Zili, zaļi, zeltaini ziedi Aizslīd pāri viļņu kāpām, Pieglaužas cita pie cita cieši, Vieglāk lai apietu krāces.
Zili, zaļi, zeltaini ziedi Plaukst mirdzošā varavīksnē, Noskūpstot tos kļūst tik viegli – Sirds lidot, trauc tālāk dzīvē.
Zili, zaļi, zeltaini ziedi Sasien mūsu mūžu kopā. Tajā nav bijis vieglu dienu, Cerību liku ticības stropā.
Zilus, zaļus, zeltainus ziedus Liktens vēl rokās liek klēpjiem, Dzegūze kūko, neļauj nevienam Manus gadus apklāt ar ķērpjiem.