Līga Samtenītēs
Tu ar samtenītēm dobē deju spēlē Trakā polkā neizdzīvotajā dzīvē. Tā tikai citiem likās, ka tu ņem un dod, Bet gauži aiz tā visa dvēselei tik sāpēja. Tagad vien ar tevi četras dimensijas redzu, Esmu gaismīga kā mēness debesīs. Par madarām un vīgriezēm pie sirmās liepas, Un caur mīlestību piepildītu dzīvi tālāk nesu. Svētīju to dienu, kad skūpstā satikos ar tevi, Jo gaismas spēku zaļai zemītei es jūtu, Un sārtus starus paceļ debess roka, Lai spilgtā saule puķu dobes skauj. Ja zaļās lapās mani vārdi dziļi dusēs, Sīkziedu samtenītēs atkal meklēšu es tevi. Pacelšu pret mākonīti draisko, Un steiga rims, un gliemezītis migs. Ļoti šodien samtenīšu ritenīši griežas, Un es kā bite vārdus stropos nesu Laimīga par dzīvi, sauli, puķi sīko, Par visu to, ko cilvēks cilvēkam var labu dot.
