Elīna Kubuliņa-Vilne
Laimes atslēgas
Es gribu skaļi smietiesUn dzīvot pa īstam,Lai smiekli mani Ikdienībā šķīsta,Un gūstu savuDevu „C” vitamīna.Es gribu darīt to,Kas patīk man visvairāk.Ne vienmēr labi sanāk,Bet veiksme tomēr atnāk.Lai lepnie pāvi mirst,Un vienmēr jauniSapņi vēlmju jūrā dzimst.Es skaistās emocijasSpēju ieskicēt, uzgleznot,Ierāmēt un MīlestībasGaismā katru rītuVēl un vēlreiz izdzīvot.Nekas jau nebeidzas,Viss tikai turpinās,Caur putekļiem Un sviedriemMirdz laimes atslēgas.
Līga
Bērnības lielceļam
Es tev no savas saujas vēsas ūdens piles lietu, Ja tu man vēlreiz basās kājās Sīku puteklīšu kurpes vilktu Un no akmentiņiem mozaīkas ļautu likt.
Es tev no smalkiem dzīpariņiem Spožu varavīksni dziļi pāri liektu, Ja tu man vēlreiz ļautu margrietiņās biti redzēt Un ar gliemezīti rīta rasā droši skriet. Es tev rītausmā no zirneklīša tīkla Caurspīdīgu sapņu plīvurīti šūtu, Ja tu man vēlreiz ļautu mātes soļus saklausīt Un mazās plaukstās smilgas galotnīti tvert.
Šodien tev nevaru nekā no savām velmēm atnest, Tu esi skumji vientuļš, ass un auksts. Neducina margrietiņās bišu dziesmas, Jo viss tiek samalts skaļu trokšņu putekļos.
Nevaru vairs klusas smilgas galotnīti saķert Un zīda puteklīšu kurpēs liegi padejot. Viss tikai atmiņa par aizgājušo dienu pērlēm, Kad vecmāmiņas mājai zelta lokus meti tu.
Baiba Jaunzema
Kāds
Šķiet, kāds kā gaidotmanī raugās acīm platām –neticami skaidrāmun, liekas, pašu dvēselino manis rauj laukā:– Tu taču spēj daudz vairāk!Runā vai klusē,ej tālāk un neatskatiesvai apstājies un paliec pusē,apsēdies un apdomā:vai ir kāds, kurš Tev ticun uz Tevi paļaujas?Dari, dari no visas sirds!Dari tik, cik labi vien jaudā,ja nav Tavos spēkosdzīvē ko vairāk mainīt!
Gunta Lukstraupe
Aizvadīti vieni no skaistākajiem svētkiem – Dziesmu svētki. Domāju, ka visiem bija liels prieks. Mazliet skumji par to, ka bērniem bija pārāk saspringtas dienas. Un dažiem paliks arī bēdīgas atmiņas. Bet svētki bija skaisti.
Lepna un brīva latviešu tauta
Vai vēl kāda tauta tā dziedāt prot, Dziesmu kā zvaigzni debesīs paceļot. Mūžam šīs dziesmas mums saglabāt, Kad Dziesmu svētki pār Latviju nāk.
Tur mana tauta lepna un brīva, Gadsimtiem cauri viņas dvēsele dzīva. Daudzi jau tagad brīnās par to, Kāds spēks pāri pasaulei aizvirmo.
Lai dziesma skan pāri Kurzemes mežiem, Līdz visuma baltajiem dvēseļu ceļiem. Un katrā Zemgales novadā dzied, Lai dziesma līdz Latgales ezeriem iet. Bet Vidzemei pāri Līgo kad skan, Nav skaistākas vietas tad man.
Tādēļ jau tauta bagāta ir, Jo katrus svētkus ar dziesmu tā svin. Senču balsis caur gadsimtiem skan, Latvija, vienmēr brīva tu man.