Elīna Kubuliņa-Vilne
MērīšanāsNo bērnības neizaug,Tikai lielākas kļūstMūsu rotaļlietas,Un mērīšanās mūždienMūsu pavadonis,Pērkot, iekārojotArvien jaunas lietas.Man kleitai jābūtSkaistākai par tavu,Man mašīnai irJābūt jaunākai,Pa priekšu jāietSlavai bezgalīgaiUn mājās jābūt gleznuKolekcijai ievērīgai.
Bet arī valstis savā starpāMērās, dižojas un cīnās,Kam bruņojums būsModernāks un labāks,Kam tanki stiprāki,Un pēc tam brīnās,Kad karos bezjēdzīgosPāriet visas cīņas.Un pat ar dieviemNetiek skaidrībā neviens,Kurš būs tas īstais,Varošais un svētais Dievs.Bet Dieva nodoms nebija,Lai cilvēks kļūtu zemisks,Ar bezjēdzīgām lietām
Nodarbotos un barotosNo naida pašradīta.Priekš cilvēka bij’Paredzēta loma cita –Lai mēs viens otramVairāk gara gaismas dotuUn Mīlestībā dzīvi nodzīvotu.Grimst mūsu „kuģis”Arvien dziļāk mantas verdzības Un mērīšanās kara jūrā,Bet tas, kurš nemērījās,Stāv šīs jūras malāUn, saulē lūkodamies, gavilē,Jo viņam ir ar Dieva dotoLabvēlību gana.
