Ausma Kurpniece
Tumšajos vakaros
Mirkli apstājies un padomā: par vakaru, ātri kas tumst! Tajā atmirdz vasaras un rudens zelta neredzama gaisma.
Vēja mierīgās žūžās ieklausies: tas vakara mieram dzied dziesmu.
Debesīs paveries tālās un skaidrās: vakarzvaigzne tur mirdzēt drīz sāks! Zvaigzne tik tāla, bet allaž spoža, ciemoties vienmēr nāk. Ļaujies vakara mieram…
Tie, kuri prot vakara mieram ļauties, ikdienas rūpes uzveikt māk.
* * *
Lai tu ietu, kurp vien iedams, darītu, ko darīdams, tādas pēdas ceļā atstāj, putekļos kas nepārtop! Ja es tavā ceļā būšu, tad es pēdas pazīšu, tavas domas, tavus sapņus tavās pēdās lasīšu.
