• • •
Kad mana roka Tavā plaukstā,Tavs smaids iededz gaismu tumsā.Vien daži vārdi iegulst Tavās lūpāsun izskan lēni, vienmērīgā ritmākā asinis mūsu pulsā:
– Nekur Tevi nelaistu, ja arī Tu muktu.Un mana sirds mulsākrūtīs neprātīgi sitas,nav izvēles citas -ir jāpaliek gultā.
Un Tavas lūpas pieliek punktušai naktī tumšāikdienas dunaipusnakts stundā.Ar labunakti!