MANAS LATVIJAS DEBESIS
Manas Latvijas debesis Ir mana tēvija, Kuru uzaru Ar zvaigžņu lemešiem, Caurduru ar mēness sirpi, Sapņiem un cerībām. Debess plašumiem dodu svētību Ar domām cerīgām.
Manas Latvijas debesis Ir rudzu un kviešu lauki. Kad skrienu tiem cauri, Mani apņem skurbums; Tūkstošziedos uzziedēt vēlos. Kāds bezgalīgs maigums Izverd no dvēseles!
Manas Latvijas debesis Ir augstceltnes, tilti un gaiļi torņos, Manas sirmās jūras zeltainās smiltis. Manas tulznainās plaukstas Vēl šodien jūt tirpas aukstas.
Manas Latvijas debesis Ir mans ciltskoks – mana latvju tauta, Kurai Dievs devis tūkstošgadus – Ilgu mūžu un laimes ceļu. Šodien mana Latvija atkal Brīvības vaiņagos skauta, Tai uzticīgs esmu un būšu.
Manas Latvijas debesis, Tāpat mana Latvijas zeme Ir un paliek manas mājas. Te piedzimu, uzaugu, zvērestu devu, Te zelta vālodze manu mūžu aizrunāja.
