Gunta Lukstraupe (Simsone)
Tā aizrit gadiTik nebēdā par to, ka aizrit gadi,Tie krāsaini kā rudens lapas birst.Un labi, ja ar prieku prom tos vadi,Jo vienmēr jauni pavasari nāk.Ar bērzu pumpuriem un naktsvijoļu pļavām,Ar ievu ziedu piebirušām gravāmUn zemes smaržu, kas ik rītu sveic,Un cilvēkiem, kas mīļus vārdus teic.Tik nebēdā par to, ka aizrit gadi,Jo tajos tavas dzīves liktens vīts.
Un katru dienu, katru pavasariKāds īpašs dzīpariņš ir ierakstīts.Par to, cik daudz tev apkārt smaiduUn skatienu, kas priecāties tev liek.Par to, ka katru jaunu pavasari gaidot,Tev daudz kas draugiem nav vēl pasacīts.Tik nebēdā par to, ka aizrit gadi,Vēl daudzi skaisti pavasari būs.Un priecājies par to, ka daudziem mīļiemTu šajā brīdī esi ļoti vajadzīgs.
