Gunta Lukstraupe (Simsone)
Pa varavīksnes tiltuEs zinu, ja lietus ar sauli rotaļājas,Varbūt kaut kur pamalē varavīksne stājas.Tad pakāpties augšup un redzēt, kas saistaŠo pasauli, kas ir tik skaista, Kā Sigulda rotājas ievziedu laikāUn Turaida lepni pār pakalniem smaida.Bet Dobeles ceriņos savīts ir vissMūzikas skaņu un smaržu mākonis.Bet Latgales ezeri tā vien aicina,Nāciet spēku un sauli pasmelties.Un domāju, katram tik mīļas un tuvasIr Zemgales saules pielietās druvas.Bet, uzkāpjot Gaiziņa augstajā kalnā,
Visa pasaule mums pie kājāmAr brīnišķu medus un ziedu smaržām,Ko vējš atnes no tuvējām pļavām.Bet Rundāles pils kā no pasakas skaistasCilvēku mūžus un likteņus saista,Un greznajos rožu paklājos vītaKatra taciņa mīļu cilvēku sagaidīta.Bet Kurzemes meži tik vareni šķiet,Kad saule pār koku galotnēm iet.Kur jūras krastā vētrās reizēm tik bargs,Tas tomēr ir mūsu Latvijas sargs.Nu pamēģiniet kaut sapnī uzkāpt pa varavīksnes tiltuUn sajust mūsu zemi tik mīļu un siltu,Kā Dieva visskaistāko dāvanu dotuCilvēku sirdīm un rokām apmīļotu.
