Lai katra diena ir kā brīnums
Tā ierakstīts mākoņos, saulē un ziedos,Ka Laimes māte mums katram kādu brīnumu iedos.Tik jāprot ir notvert mirkli šo,Sirdij kas liekas vistuvāko.Reizēm tas var būt pavisam sīks,Tikai sapņos vai domās ierakstīts.Varbūt rasā mazgājot kājasTu dzirdi, kā bites ar ziediem sarunājas.Un rītos, kad saule caur mākoņiem smejas,Tu vēro bišu un kameņu dejas.Kas zin, varbūt runāt proti ar vēju,Kas pāri ziedošām pļavām skrēja,lai savāktu smaržas visjaukākāsUn dzimšanas dienā tev dāvātu tās.Bet varbūt tev mīļi ir mazbērnu smiekliUn soļi, kas atskrien pretim tik viegli.
Lai katra diena kā brīnums mazsSirdi spēj noburt un sasildīt tas.
Atis Silaroze
RUDZI DRĪZ ZIEDĒS Manā pusē rudzi sniedzas jau līdz saulei, Vārpu saldās smaržas, ai, kā reibina… Zemes spēkus smēlušies, visā pasaulē Maizes klaipi karsti kūpēs galdos. Vēji mežus pametīs, atnāks viļņot rudzus, Zelta viļņus uzsviedīs līdz pat debesīm! Zemei pāri trauks pļaujas laika drudzis, Izkapts asais grieziens druvā ievizēs, Manā pusē rudzi, mīļotā, ir gaidās… Ak, cik zeme mīļa, kad tāds trauksmes laiks! Divtik gribas mīlēt, dzīvot, nejust baiļu, Līdz ar rudziem piekļaut vējam vaigu.
