MANAI VISMĪĻĀKAI
MĀSIŅAI LAUMAI
Ieauj kājas rasas kurpēs, Ej uz pļavu pastaigāt. Balto margrietiņu skatiens Tevi allaž sveicinās. Cielaviņa steigsies pretim Jaunu ziņu pavēstīt. Vēl kaut kur aiz augstiem kalniem Tavi sapņu zirgi mīt. Palaid grožus mazliet brīvāk, Lai tie līdzi vējiem skrien. Un, ja sirdi nomāc skumjas, Atkal atgriežas arvien. Un tu atkal tēva mājās Vari klusi pasēdēt, Un uz lievenīša kāpnēm Vēl ar mirkļiem patērzēt.
RUDENS
Lietus logā kad sit, Bērziem asaras rit, Vai par to, ka tik tuvu jau rudens. Dzērves projām jau steidz, Skumjas ardievas teic, Un es domāju, laikam jau rudens. Kļavām lapas jau krīt, Varbūt salnas būs rīt. Tas ir tādēl, ka tuvojas rudens. Tikai dālijas smej, Garām mums nepaej, Tas ir mūsu visskaistākais rudens. Mežos virši jau zied, Gadi ātrāk sāk iet, Un nav šaubu, ka tuvojas rudens.Bet man sirdī ir prieks, Draugs ja roku tad sniedz, Un aiz loga ir pasakains rudens.
