* * *Kaut reizēm negribu atzīt brīdi,Ko, acis man atverot, dāvājis Dievs,Bet tomēr es pateicos viņam par Tevi,Ka mums pieder dzīvība, kas nepāries,Kā laipa pār klusumu – Tavs pieskāriens.Un tāpēc es gribu, lai Tavi vakari,Un tāpēc es vēlos, lai Tavi rītiAr vienkāršu laimi ir piepildīti,Un kad esmu ar Tevi, lai Tev ir svētki!
Noskaņa
00:00
14.02.2009
39