Anita Anitīna * * * Ja dzīvē viss apgrieztos otrādi Un koki kļūtu par cilvēkiem, Vai arī tie iznīcinātu Visu, kas nepatīk tiem?
Tos – cilvēkus, kas nav savā vietā Vai it kā nav gana glīti, Šķībi, kroplīgi, slimi, vāji Vai gluži vienkārši… nemodīgi.
Kas kļuvuši veci, kas traucē dzīvot – Pēc viņiem, ap viņiem viss jākārto, jāvāc – Kas aizsedz skatu, kas vienkārši… nepatīk. Un vispār – kam tie ir vajadzīgi?
Bet cilvēki, kas būs kļuvuši koki, Stāvētu, zemē ieauguši. Tos plosītu zāģi, tos plosītu cirvji… Tie kliegtu, bet it neviens nedzirdētu.
Jo kokiem nav balss. Jo koki klusē. Klusē putni to zaros un vēji. “Dzied” un “smej” zāģi, Bet koki klusē. Tek sulu asinis. Dabai sāp. Bet cilvēkiem? …
– – – – – – –
Man reizēm tik ļoti, tik ļoti gribas, Kaut dzīvē uz laiku viss apgrieztos otrādi. Pēc tam varbūt cilvēki citām acīm, Citām domām un citām jūtām Paskatītos uz kokiem.
Jo koki cilvēkus neiznīcina.
Elīna Kubuliņa-Vilne Zudušie mežiKur bija mežs,Tur tagad tikai celmi vien,Cik tālu spēj manSniegties skats.Sirds sažņaudzas – Vairs nav šeitIt nekas, kā bija,Vairs nespēj senās takasNeviens atcerēties pats.Nu zudušas ir neskaitāmasSēņu vietas,Nav bērziņu, Kur sējām pirtsslotas,Nav piekalnītē vairākMājas mārsiliemUn velti lūkoties pēcMellenājiem ziliem.Reiz bija koks,Kur mitinājās ūpis,Tam blakus kokāDzenis kala darbnīcā,Bet nežēlīgas rokasVisus kokus zemē gāzaUn veikli projām gādāja.Pār kailo cirti žēli Gaudo vēji,Kā lieciniekiNotikumiem skarbiem,Ja vien tie spētu,Katra koka stāstu izstāstītu.Nav nozīmes, Ka vārdos cēlosTērpjam mežu „kopšanas”Un „tīrīšanas” rītu,Kā cienām dabu mēs –Tas jāskatās uz darbiem.
Atis Silaroze Tevi, Dzimtene, nosargāt No senatnes, no tāliem senču siliem Vējš jaunu pavasari klēpī liek Un piešalc dvēseli ar jaunām dziesmu skaņām, Visapkārt ābeles tik zied un zied.
Un ceļos augšup skatīt tāles tās, Kas smaržās neapjaustās manu sirdi tver. Kā palu ūdeņiem vēl manī ir tādsspēks,Ko simtu melodijas neatdzers.
Te palieku, te, Dzimtene, uz mūžu! Te mana Daugava, te Latvija! Ar rokām skauju to, ar karstām lūpām skūpstu, Ar jaunām dziesmām eju sargāt to.
