Anita Anitīna
* * * Ne vienmēr saulainā dienā Saulainas domas un prāts. Gadās, ka salti vārdi Pār dvēseli šaltīm šļāc. Kāds nepelnīti tiek norāts, Kāds draugs paliek nepazīts… – – – – – – – Paies laiks un pilnīgi noteikti Atausīs saulains rīts, Kad arī dvēsele ziedēs, Dziedās putni un smaidi plauks, Un draudzīgu roku pretī Sniegs garām ejošais draugs. Un nakts, kaut arī bez zvaigznēm, Nebūs baisa, jo būs kaut kas,
Kā dēļ, ja arī būs jāraud, Tad vien priecīgas asaras. Un aizgrims tālē tie mākoņi, Kas dvēselei lika skumt. Un atkal mirdzošs un saulains Uzmirdzēs debessjums. Un domas būs gaišas un priecīgas, Pat ja negaisi zemi pērs. Gaišu un saulainu pasauli Veidojam paši mēs.
* * *Tie jāņubērni Vai seni gadsimti? – Kāpj kalnos
Un ugunis dedz, Lai gaisma Spīd pāri visai zemei, Ik kaktam, Ko tumsa sedz.
Tās dziesmas Vai tautas buramvārdi? – Kopības garu dod. Tās dziedot Vai tajās Tikai vien klausoties, Spēku sirds Un dvēsele rod.
