Kāpēc Tu no manis bēdz?
Kāpēc Tu no manis bēdz? Savas sirdsdurvis ciet slēdz. Es neesmu cietoksnis… Es esmu pavasara ziedonis. Es esmu bērzs, kam dzīvības sula riest. Nāc manā pļavā Zeltītas pienenes lasīt Un labus vārdus pa vējam kaisīt. Nāc, šķetināsim nesaprašanās kamoliņu, Ko varbūt neapzināti satinām ciet. Nav vajadzīgas dusmas un naids, Mūs izārstēs abu smaids. Ja nevēlies manā pļavā nākt,
Kur rasa no rītiem krelles ver… Tad ej pie gudrības avota, Tur dzidru skaidrības ūdeni dzer! Un ar baltām domām Plaši jaunas pasaules durvis ver!
Kas runā daudz… Es vēlu tiem, kas runā daudz Un nedara nekā – Nāc pulkā! Ja nevēlies, tad dari pats. No darbiem taviem, Lai priecājas ik katrs. Tu domā – notiks kas,
Ka tu tā nepatikā dusmās šņāc, Sāc darīt kaut ko, sāc! Tev greizsirdība tirdī? Ka nav ne mirkļa mieratavā sirdī. Daudz aprunā Aplinkus un riņķī… Bet ej un dari, Tu to vari! Sāc izdomu likt lietā, Tad redzēs tavi draugi, Ka esi savā vietā. Tad tu – nejutīsies dzīvē lieks, Viss pārējais būs tikai smiekls…
