* * * Pacelt no auksta, nedzīva bruģa Salā salstošu biti Un aiznest piesaulītē, lai sasilst, Lai atkal var lidot brīvi. Varbūt kādam to nevajag, Man to vajag – izglābt biti,
Dzīvību mazu. Mani brīdina – Tevi sadzels! Bet es zinu, ka daru labu. Un bite to zina, Tāpēc pieķeras plaukstai Un ļaujas, un nedzeļ pikti. Man pat liekas – tā smaida,
Kad nolieku saulē, Pat pamāj ar radziņu līksmi.
Laikam es tāpēc pasaulē nākusi, Lai izglābtu salstošu biti. Un man ir vienalga, ko pasaule domā, Vienalga, ko saka citi.
