Latvija, šeit manas mājas
Latvija, šeit manas mājas,Katra taka tuva man,Piekūst, kalnā kāpjot, kājas,Apkārt putnu dziesmas skan.Pretī raugās zilas acisVizmojošiem ezeriem,Katra vārpa atmirdz zeltāMūsu laukiem iekoptiem.
Tālumā šalc mūžamežiKādu senu meldiju,Kad vēl savas bērnu dienasLaimīgi šeit vadīju.Tagad sveša zeme gaidaAtgriežoties atpakaļ,Aizaugušas senās takas,Dzirnās nav, kas graudus maļ.Skumji man par savu tautu,Izklīstam pa pasauli.
Nav, kas visus kopā sauktu,Saglabātu ģimeni.“Māmiņ, kādēļ raudi tu?”Maza roka lielo skar.“Dēliņ, kaut tu saprastu,Ko tev tagad atņemu”…Tur, zem ozola, pie mūsuTēvu mājām mīļajāmSavu sirdi zemē roku,Aizbraucu bez atvadām.
