Elīna Kubuliņa-VilneSaruna ar klusumuVai esat kādreiz Aprunājušies ar klusumu?Kad apkārt vairs neviena navUn izdzisušas visas gaismas jau?Kad vari uzdot jautājumus, Meklēt atbildes,Kad slāpst pēc sapratnes,Kad viens pret vienu satieciesAr savu otro „Es”.Kaut mazu brīdi pagriezSavu laivu pretī straumeiNeprātīgi skaļai, lai apstātosUn putojošiem viļņiem pāri raudzītos.Cik mežonīgi skaista ir šīDzīves upe straujā Un reizē bīstama, lai tajāNeapdomīgs ielaistos.Un tamdēļ kādreiz aizverVisas durvis ciet, lai neviensNespēj traucēt tevi sadzirdēt,Kā pareizi pa nepārtrauktoDomu labirintu iet.
