Anita Anitīna
* * *
Kaut ko labu Var vienmēr ieraudzīt: Sniegpulksteņi Baltām asarām zied, Un katram, Kurš viņus uzlūko, Sirdī nemanot ielīst Balts prieks.
Kaut ko labu Var vienmēr izdarīt: Padot svešiniekam
“Labrīt!”. Un ļaut viņam Pelēkā rītā Gaismas stariņu Ieraudzīt.
Kaut ko labu Var vienmēr uzrakstīt: Melni burti Uz baltas lapas krīt. Kā putni Kārtojas ceļam,
Lai dotos pie Tevis rīt Un aiznestu vēsti to, Ko vēlos Tev pasacīt: “Pasmaidi, dvēselīt!”
Kaut ko labu Var vienmēr ieraudzīt, Izdarīt, uzrakstīt, pasacīt… Kāpēc gaidīt kaut kad pēc tam? Pasaki to tūlīt! “Pasmaidi, dvēselīt!”
