* * *
Ne vienmēr domas pārvēršas vārdos. Reizēm tās kļūst par putniem, Kas debesīs pacelties drīkst. Citreiz par sniegpārslām baltām, Kas pār pelēku zemi krīt.
Vai lietus lāsēm, kas klauvē Pie loga, kaut tālu vēl rīts. Vai iemājo atspulgā, atbalsī, ēnā Un paslēpjas kaut kur tepat. Kļūst par ziedu, ko ne vien svētkos, Bet ikdienā dāvināt.
