Elīna Kubuliņa-Vilne
Kaķīša dzirnavasDzīvoja reiz Kaķītis,Tam piederēja dzirnavas,Lepojās ar laukiem saviem,Vērās skaistās ainavās.Dzirnavās tam graudi malās,Dzīroja pat peles alās.Kaķītim bij’ meitas trīs,Kā pie vīra nevedīs?Gribas vienmēr labāk,Skaistāk, lepnāk visu sarīkot.Un tad pēkšņi rodas Sātans,
Kurš var lielu naudu dot.Kārdinājums vienmēr uzvar,Ellei rīklē iegrūžot.Papīru kalni tiek pastumti priekšā,Nespēdams izlasīt, kas katrā iekšā,Kaķītis paraksta līgumu melnu,Pazaudē dzirnavas, ielaižot velnu.Tas, cik grūti atkarot Savu mantu ir pēc tam,Zināms labi mūsdienāsKatram kredītņēmējam.Šajā senā pasakā saredzama līdzība
Kaķītis un dzirnavas,Mēs un mūsu Latvija,Kuru tagad pārvaldaSveši spēki Eiropā.Neražo vairs dzirnavas,Aizaudzis ir lauks,Kaķīts’ devies pasaulē,Kas atpakaļ to sauks?Šeit nu beidzas pasaka,Sākas dzīve skarbā –Kurš cīnīsies ar SātanuUn strādās tautas labā?
