* * *
– Pa to ceļu neej, – teica Atmiņas. – Tur sāpēs tev senas rētas.
– Pa to arī nē, – teica Pieredze. – Tur netiksi novērtēta.
– Pa labi negriezies, Tur ir slēgts, – sacīja Piesardzība.
– Pa kreisi doties Nav paredzēts, – čukstēja Tikumība.
Uz priekšu nedrīkst Un atpakaļ nē – Pa kuru ceļu lai eju?
– Riskē un ej, Kur uzrakstīts: “Šis ceļš ved uz Bezizeju.”
* * *
Uz gaismu Tiecas katra puķe un stāds. Uz gaismu Skatās dvēsele, skumjas kad māc. Uz gaismu Ejam tad, kad ir tumsas bail. Uz gaismu, Kas kā maza liesmiņa gail.
