Rudenī
Vējš dziedās savu tukšā pudelē,Tu nospļausies, velns, kas tā ir par dziesmu,Par gājuputnu ceļiem dziedās vējš,Un ragana jau piesauks pirmo sniegu,Es ceļu aizmirstu, tu aizmirsti, viņš aizmirst,Bet gājuputni savu neaizmirst,Tu nospļaujies, un augstu zilā gaisāVirs zilā kalna lakstīgala mirst,Un ragana jau piesauks pirmo sniegu,Tu nezini, kas notiks tālāk, nē,Varbūt, ka asaras, varbūt, ka priekuVējš klusi svilpo tukšā pudelē,No kuras kādreiz dzērām zelta vīnu,Un sena drauga seja parādāsPa miegam, starojot kā nemirstība,Tu nospļaujies, jo sapnī dzīve sāp, –Es ceļu aizmirstu, tu aizmirsti, viņš aizmirst,Vējš dziedās savu tukšā pudelē,Tu nospļaujies, velns, kas tā ir par laimi,Par gājuputnu ceļiem dziedās vējš…
