* * *
Dzejolis par lielo lietu Iekrita peļķē. Vaimandieniņ – Tagad ir slapjš! Kā nu izžāvēs? Dabūs vēl iesnas, Dabūs vēl klepu… Stāvoklis dikti smags.
Bet dzejolis par lielo lietu Tik vien, kā noskurinājās –
Ha! Tur jau tas skaistums, Ka lietus laikā Viss ir tik briesmīgiĻoti slapjš!
* * *
Solis pa labi, Solis pa kreisi… Viss. Un ceļa vairs nav. Tikai grāvji un ciņi, Dūkstis un akači,
Atvari, purvāji, brikšņi… Bet ceļa nav. Ceļš jārod no jauna. Nav svarīgi – Grants vai asfalts, Vai ziedoša meža taka… Bet svarīgi, Lai, pa to ejot, Negribas nogriezties. Svarīgi, lai, pa to ejot, Citi, vai kāds, Grib soļot Tev blakus. Grants, asfalts Vai ziedoša meža taka…