Piektdiena, 15. maijs
Sofija, Taiga, Airita, Arita
weather-icon
+7° C, vējš 1.79 m/s, DA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Noskaņa

Latvju atmiņasGenocīdu un okupāciju atceroties
Ir mūžā daudz kas veikts,Taču zinām, ka vajag vēl pagastus                                                sešus,Bet gadu no gada gurstošās sirdisSit klusākus dzīvības viļņus.
Ir atmiņās arestu naktisUn meli, ko boļševiks melsa,Nav aizmirstas Gulaga blaktisUn nāve, kas apkārt elsa.
Ir zuduši tautieši ziemeļos                                       aukstos,Kur puteņi dejo ar mēnesi                                       zvaigznes,Bet varmāku zonās suņi vēl rej,No kuriem ir sagaidāms viss.
Jo atmiņās senčiem ir barikāžu                                       sutkas,Kad vīri ar kamerām dzisaUn bez kamerām arī sastapa lodes,Bet sievas ar bērniem uz rokāmPēdējās atvadas kritušiem                              varoņiem teica.

* * * Pelēkā mākonī lietusSudraba kokles spēlē –  Skaņas kā lāses lejup krīt,  Mirdz sudrabā visa zeme. 
Saule aiz balta mākoņa Zeltītu kokli spēlē, Stari kā stīgas lejup līkst Smalkās, zeltainās strēlēs. 
Priecājas ļaudis – skat, brīnums                                       kāds! – Spīd saule un lietus sīpo. …Bet augstu debesīs, mākoņos Tie katrs pa koklei stīgo. 
* * * Dārzā salidojuši taureņi Priecīgās, mirdzošās krāsās, Un sasēduši nevis kaut kur, Bet katrs uz sava Zaļa un gara Puķes kāta. Pat bezvējā Viegli plivina maigos spārnus  Un tieši saulē tie skatās. 
Eju raudzīt un, brīnums – Tie kļuvuši ir par puķēm, Kas tikko jaušami smaržo, Bet aizlidot nevar nekur. Dārzā puķes-taureņi, Vai otrādi – taureņi-puķes Krāsainu pasaku bur. 

* * *Nāc, neklausies, ko manas                                        lūpas saka,Nekur es negribu vairs projām iet.Es ilgi klejoju, lai sevi saprastu,Un vienīgais, ko sapratu, –                                          tu cieti.Ne sevis vajag man, ne kalnu                                             sniegu,Kas mirdzot savā vienaldzībā                                            tiecas.Es bezgalību sūkšu vienā dienāAr mušas viendienītes skurbo                                              prieku.
* * *Man māte ir karaliene,Es esmu taureņu pāžs.Nepāršķir lapu vienTajā bilžu grāmatā!
Tādas mūs ierakstījisPēcnāves sapnis skaists,Kuram šeit piepildītiesNav nolemts vairs.
Izkusa sarkana dzīve,Sarkana svecīte vien.Taureņi paradīzēAr sarkaniem spārniem skrien.
Man māte ir karaliene,Es esmu taureņu pāžs.Jo nakti, jo dienuTaureņi sarkanāki.
Māra Krieviņa
* * *Aizskrēja vasara ziedošām kurpēm,Skanēja debess un zaļzaļa zāle.Traucām mēs šurpu un traucām mēs turpu,Bijām tik tuvu un esam tik tālu.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.