* * *Jau nobirst ievu baltās krelles,Bet smarža nebeidzas un zied.Zied ceriņi un pienenītes,Un ābeles jau tvīksmē vied.
Pīpenei
Daudz dižu puķu pilna pasaule,Bet es pēc tevis, baltā, tvīkstuUn garos vakaros, kad tikšanās vēl tālu,Es domās redzu Jāņu vakaru.
Tā smarža, kas ar kalmēm ieplūst sētā,Tā līksme, kuru acīs iededz sirds,Tā mani saviļņo un dvēselei dod spēku,Un dziļā tumsā kaut uz brīdi irst.
Un ja es sārtās neļķes ilgi mīlēt drīkstu,Es tomēr tevis, baltā, tvīkstu.Pa lauku ceļiem, kas kā linu dvieļi,Es basām kājām eju tevī lūkoties.
