* * *
Vēls pavasaris.
Tauriņi nelido.
Varbūt tie ir nosaluši?
Arvien vairāk
Un noteiktāk dienas
Skatās uz saules pusi.
Gluži kā saulgriezes,
Saulespuķes
Griež galvu arvien
Saulei līdzi,
Bet tauriņi nelido.
Vai var būt,
Ka guļ tie tik ļoti ilgi?
* * *
Ja līst, lai sudraba lietus,
Ja pūš, lai pārmaiņu vējš,
Ja jāiet, lai vienmēr zem kājām
Balts vijas mājupceļš.
Ja skumjas, lai tās ir gaišas,
Ja prieks, lai dzirkstī kā vīns,
Ja jāraud, lai citi to neredz,
Lai nezogas sejās smīns.
Ja plaukst, lai visbaltākie ziedi,
Ja smaržo, lai tā, ka reibst…
Uzdrīksties katru brīdi
Dzīvot kā pirmoreiz!
* * *
Koki kā pelēki dzīpari
Ieausti debesu rūtīs.
Vieglā baltumā zeme
Janvāra miegainās krūtīs.
It kā viss paguris mierā
Pēc lielas gadskaitļu mijas.
Drīz baltie vizbuļi piedzims
Un zilo ziediņu vijas.
Skries saule zelta kurpēm
Pa pļavu rasaino zāli,
Un līdzās pirmajām tulpēm
Smies dzelteni pieneņu vāli.
