Anita Anitīna * * * Krīt balti vārdi, Melni puteņo… Kaut kas ir nepareizi. Kā lai uzmin to, Kas acupriekšā Visiem redzams stāv, Bet par ko, izrādās, Mēs nezinām nekā? Kaut kas ir nepareizi. Kaut kam jāpārtop – Ir sava gaisma Otram jāatdod Pat ja to nelūdz, Neprasa nekā… Man jādod, Nevaru es dzīvot savādāk. Un lasu Baltus vārdus melnā putenī, Un dodu riekšām vien, Un gaisma krīt – To katrs saredz Mazliet citādāk. Kaut kas ir nepareizi, Bet… lai paliek tā.Māra KrieviņaRudenīNāk dziļa vientulībaRudens rēnā rotā,Un lauki klusiMiera stājā stāv.Es atkal vienaLielā tukšā mājā.Prom bērnu čalas,Pļavās puķu nav.Kāpēc ar rudens vējiem Atplūst skumjasUn krāšņās lapasTikai akords īss?Cik skaisti vasarā,Kad baltās mākoņdūjasKā putu kaudzesDebess klēpī viz.Prieks nomirst līdzAr pļavu ziediem sīkiem,Un vīgriezesKā saldā mīlā bāl.Viss pelēks kļūst,Vien vēji loka zarus.Cik viss bez saules bāls!DienasDienas planē kā vanags,Dienas aizjoņo kā strauts.Dienas tā kā saules stari –Uzlec, žilbst un klusi gaist.Dienas grand kā pērkondārdi,Dienas līst un līst, un līst…Daudzas tā kā tukši vārdi –Izteiktas un projām klīst.Dienas tā kā uguns liesmasDeg un sadeg – pelni vien.Izplēn tā kā mīlas dziesmasNedziedātas, projām skrien.Dienas tā kā spēcīgs orkānsPāri visam šņācot brāžas,Dienas tā kā liela vētra –Jaunus, vecus kokus gāž.Dienas tā kā putna spalvasVieglas gaisā paceļas,Aizlido tās tālu projām,Paliek tikai atmiņas.
