Velga Krile * * *Un pēkšņi tu ieniri pūlī,Kā dzimtenē sijātos svešums,Vienu brītiņu, vienu mūžību –Pagaidi, es te vēl esmu,Ne visu var sagraut laiks,Ne tu, ne es, ko lai daru,Mirst mīlētāji, bet maigumsKā maska klejo pa vakariem –un stumdās pa drūzmīgām ielām,Tu pēkšņi ieniri pūlī,Un kāds pie manis pienāca,Bez vārdiem kā nāve lūdzās –Un savāda seja slima –Un slapji, raudoši pirksti,Un mirdzēja cigarete Kā pēdējā uguns dzirkstele…Anita Anitīna * * * Zeltīta lapa iekrīt dubļos, Lietus lāse pieskaras vaigam. Pacel skatu uz augšu – Dzērvju kāsis aizlido cauri Laikam. Mēs paliekam. Zeme joprojām griežas, Nakti nomaina diena. Vēl tikai mazliet jāpaciešas – Var pagale degt arī viena.Māra Krieviņa* * *Ar rudens skumjāmAtnāk ilgu meitasPēc tīrām domām,Vārdu tilta burvības.Tām ziedu tveiceNebij’ vaļas šūpotiesZem saules,Jo pļavas smaržojaPēc saldās mīlības.* * *Raud rūtīs rēnā rasa,Un lapas līdzjūtīgi trīs,Un baltu mieru zeme prasa –Jo ātrāk, labāk un jo drīz.Klīst pasaulē daudz ļaunu rēgu,Un šausmas ekrānā vien zib.Un skumji kļūst par dzīves jēgu.Ak, mieru, mieru ļaudis grib!
