Velga Krile* * *Tā klusā gaisma, sevis nobijusies,Un vilki viņai staru roku laiza.Kā sev es viņai garām pagājusiUn debess spožo atvēršanos gaidu –Man zibensacis krustu pārmetušas, Lai tajā redzējumā neatgriežos vairs:Tā klusā gaisma, sevis nobijusies,Un vilki viņai staru roku laiza.
Noskaņa
00:00
18.09.2012
43