Anita Anitīna* * * Var negaidīt, nepiedomāt, Bet tas, kam ir jānāk, atnāks – Ziedēs gada skaistākā diena, Smaržos noslēpumainākā nakts. Sauks un aicinās pļavas, Kalnos ugunis degs līdz rītam, Caur nokrēslu Jānis Miglas zirgā ap tīrumiem jās. Viss notiks kā jānotiek. Dabas māte zina, ko dara – Ik zālei dod spēku, Lietus lāses auglību sēj. Mums atliek vien pieņemt To, kas tik dāsni dāvāts – Brist pļavā, kāpt kalnā Un redzēt, kā saulīte dej. Mums atliek vien saprast To, kas kopš senlaikiem bijis, Un saklausīt balsi, Kas mūsos joprojām skan. Tagad cits laikmets? Uzpiniet jāņukroni, Lieciet galvā un sajūtiet, Kā pasaule vibrē un san.
