Smaida MaskinaSarma martā…Vai esi redzējis, kā sarma krīt?Kā, saulē zvīguļojot visās varavīksnes krāsās tā lejup slīd!Vai esi izjutis to prieku,ko putns izjūt lidojot, ar savu skaisto, skanīgo dziesmu?Sirdī iededzot mums saviļņojošu liesmu?Vai esi redzējis steigā čalojošu strautu?Kur nomalēs vēl sniegi bālēUn visas ieceres un iedvesmas aiznesdamas tālēKur putu baltums atsitas pret akmeņiem,tām uzlikdamas domu cepures…Kur oļi tādā steigu aizrautībā paliek balti.Bērzs rotājas baltās sarmas pērlēs un upē noskatās stalti.Tik vijīgie zari vēja pūsmāvēl paliek neizteikti kaili,Līdz segs tos smaragdzaļais lapotņu vainags.Cik maz vien vajag, lai cilvēks laimīgs kļūtu,Laimīgs – ja tu to visu ar sirdi redzi!LāstekasNo rīta tās tik lepni uz jumta korēm sēž,Klusībā pie sevis vēro,kā sētnieki trotuārus mēž.Kā ļaudis uz darbu steidzīgi katrs savu ceļu mēro.Saules staru skaujā mostas Smiltene – pilsēta mana.Pusdienaslaikā saulīte mums drošāk uzsmaida…Ar saviem siltiem stariem tā mūsu vaigus silda. Nosalušās dvēselītes ar siltu prieku pilda,Bet lepnās lāstekas saulītē žēli asaras birdina… StrazdiIr agrs rīts. Izejot laukā,man izlikās, ka kāds kaut kur priecīgi svilpo.Tad raugos apkārt, kas ir tas vainīgais?Izrādās, ka strazds ir tas laimīgais,Kas rīta agrumā ir bērzā uzlaidiesun rīta saules staros mēģina sildīties.Tas priecīgs spārnus sit un savu dziesmu dzied.Jo laiks jau arī uz pavasari rit.
