Mārīte Pommere***Mana pļava laimes taureņiem pilna -Dzelteniem, brūniem, raibiem un debesu ziliem.Kāds projām dodas, lai atgrieztos rīt vai parīt,Cits aizlido mādams, lai nenāktu lūgts vairs ne gaidīts.Es eju brīnos un jūtu,Kāda dīvaina pasaule apkārt -Tajā ieiet, palikt un pazustKā lielā taureņu pļavā.Mana taureņu pļava raibā,Mana bērnība tālāPašus klusākos sapņus un ilgasTaureņu spārni glabā.Aija ĀbenaAkācijasAiz loga skaisti akācijas zied,Lietus lāsēm zari piebrieduši,Te mana meita dziesmu dzied,Ziedos jaukie vārdi pārtapuši.Ar kristāliskām lietus lāsēm skanMeitas dzidrā balss un ziedi vijas,Ļaudis sarunājas, līdzās ejot man,Skaistā dziesma soļu ritmā mijas.Cik daudz akācijām mitro ziedu,Cik cilvēku, kas runā citu mēlē?Kaut arī es šeit čukstus dziedu,Vai tie ir cilvēki, kas labu vēlē?Aiz loga skaistas akācijas zied!Šo mirkli vēlos paturēt es sev.Un mana meita dziesmu dzied,Cik labi skan! Tas jādzird arī tev!Vai laime ceriņziedā?Kailām kājām meitene brienPa iemīto taku pie ceriņkrūma,Tur ziedā samtaina bitīte lienAr aizņemto darbu tik drūma.Meitenes pirksti meklē it aši,“Ātrāk, ātrāk man laimi dod!”Garo zaru uz leju velk braši,Baltais ziediņš laimi lai rod!Meitenes lūpas pasmaida laimē,Re, kur ziediņš man laimīgais!Samtainās bitītes salido saimē,Vai saldais medus tas vainīgais?Veltījums bērniemAr mīļiem vārdiem pilna mana sirds,Dzidrā mīlestībā liega melodija skan.Caur vārdiem šiem ik dvēsele mirdzUn gaiss tik patīkami, virmojoši san.Jūsos staro svētums un baltās pērles,Nogurušās dvēseles piepildīt spējat,Nav sveša centība un vārdu spēles,Kad zeltainus domu graudus sējat.Tu esi mana meita un mans dēls,Bij vērts man celties un arī krist.Es jūs abus mīlu! Vakars jau vēls,Jūsu dēļ lūkošu gadiem nenodzist.
