Anita Anitīna* * * Lietus čakstina čabina čaukstina Uz loga rūts klusi spēlē Un katram kas dzird un saklausa Labu dienu un nakti vēlē Var mēģināt Lietus melodiju izdziedāt izsvilpot izkliegt Var dažādus vārdus sarakstīt Un varbūt pat dancī izdiet Bet čakstieni čabieni čaukstieni Nebūs ne tuvu tādi Kādus tos lietus izspēlē Tikai tam ir tie īstie vārdi * * * Nav tā, kā izskatās, Bet lai nu paliek! Laiks pats pa vietām Visu lēnām saliek, Un atklājas, Kas acīm bija slēpts, Bet paliek arī Kaut kas noklusēts. Nav tā, kā izskatās, Bet skaidrot nevajag. Tas tik vēl vairāk ūdeni Lej tur, kur griežas rats, Kas ļaužu valodām Liek plūst un neapsīkt. Lai taisnojas, Kas vainīgs ir un sīks. Bet tas, kurš lepni Savu dzīvi nes, Lai aiziet neatklāts Prom no šīs pasaules. Ja Liktenis tā lems, Reiz uzzinās – Nekas nav tā, Kā daždien izskatās.
