Aija ĀbenaVai atceries?Vai atceries saulrieta lēnās dejas,Mūsu stāvus vieglos un līganos?Vai varbūt kurmīšu izraktās ejas,Un vientuļo gājēju vaigus īgnos?Vai atceries, toreiz viromja gaiss,Mežmalā jāņtārpiņi maigi vizēja?Tu liki ieraudzīt man, vienīgais,Kā mežā pūcēm spārni mirdzēja.Vai atceries vēl zvaigžņotu nakti,Tās zvaigznes, visumā piemērtās?Kā pirms dziesmas notis ar uztakti,Mūsu skatienam debesis atvērās.Laiks veiklākiem soļiem še skrēja,Noslēpumu nakts vēl atgainīja rītu.Rudās lapsas vējā ausis līksmi slējaIt kā meldiju caur egļu galiem vītu!Atcerēsimies nemirstīgās vērtības.Cienot atmiņas, kas nevēlas zust,Lai vai ir mums dāvinātas ērtības, Pēlēkā ikdienā vē ļausim sevi just.
