31. maijā Bilskas pagasta “Kalna Liepiņu” iedzīvotājas Ināra Ozoliņa un pensionāre Austra Villīte devās uz netālu esošajām ganībām pārbaudīt saimnieka aitas, taču tālākais izvērtās pavisam citādi kā ierasts. Ganībās nokosts jērs, kuram līdzās atņirgtiem zobiem guļ agresīvs rotveilera šķirnes suns un sargā savu medījumu. Sievietes pārbijās, taču uzreiz zvanīja policijai.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma apstiprina, ka 31. maijā pulksten 19.50 saņemta informācija: “Bilskas pagasta ganībās ceļa Valka – Mēri klaiņojoši suņi sakoduši divas aitas. Kad notikuma vietā ieradās policijas ekipāža, ar dienesta šaujamieroci nošauts agresīvs rotveilera šķirnes suns, kurš, pēc aculiecinieku teiktā, ne tikai nokodis aitu, bet arī apdraudējis māju iedzīvotājas. Viena no sievietēm, lai paglābtos no agresīvā dzīvnieka, bija uzkāpusi kokā, otra glābiņu meklējusi, uzrāpjoties uz kādas nelielas ēkas jumta. Pēc brīdinājuma šāviena gaisā, suns mēģinājis uzbrukt arī policijas darbiniekam”. Policijā uzsākta administratīvā lietvedība, kuras laikā tiks noskaidrots suņa saimnieks.Nav pirmā reizeDienu pēc baisajiem notikumiem, “Ziemeļlatvija” viesojās “Kalna Liepiņās”, kur sastapa vienu no mājas iedzīvotājiem Gati Briedi. Tobrīd kaimiņienes Ināra un Austra, kuru veselību 31. maijā apdraudēja agresīvais suns, nebija mājās. Gatis stāsta, ka notikums tiešām bijis nervu stindzinošs. “Abas bija aizgājušas augšā (netālu no mājas esošajās ganībās – red.) skatīties aitas. Nepagāja ilgs laiciņš, līdz viņas zvanīja un satrauktas stāstīja, ka viens suns iebēdzis mežā, bet otrs guļ pie nokostā jēra. Tika izsaukta policija. Jāsaka, labi, ka tagad ir tie mobilie telefoni,” viņš atstāsta notikuma gaitu.Šī nav pirmā reize, kad apkārtnē manīti klaiņojoši un agresīvi suņi. “Aizpagājušajā gadā ganībās izlaida 83 aitas, bet rudenī atpakaļ atnāca krietni mazāk. Pagājušajā vasarā, par laimi, neviena nokosta jēra nebija, bet tagad jau atkal. Nedēļas sākumā bija izsaukta pašvaldības policija, jo atradām nokostu jēru, ceturtdien tas pats,” stāsta Gatis.Klaiņojošu, visbiežāk saimnieku nepieskatītu suņu problēma esot liela. Gatis mēdz apciemot savu māti, kas dzīvo padsmit kilometru tālāk. Ceļu viņš mēro uz velosipēda. “Pa ceļam uz Mēriem citviet pat klaiņo četri pieci suņi. Kad saku saimniekam, lai aizvāc to melno, viņš atbild, ka tam sunim var teikt jebko, bet tāpat neklausīs. Kāpēc mēs par saviem suņiem varam parūpēties, bet citi ne? Kad Austra un Ināra dodas ārpus mājas, savus suņus tur istabā, bet manējais ir piesiets. Ir jābūt kaut kādam mēram,” nosaka “Kalna Liepiņu” iedzīvotājs.Trīcēja un drebējaMēros darbā sastapām Ināru, kura ganībās pirmā pamanīja suņus. “Pirmo pamanīju to, kas aizbēga. Ieraugot rotveileru, kurš nāca mums virsū, abas ar Austru pārbijāmies. Paķēru koku, bet Austra bailēs pamuka tālāk. Teicu, lai skrien aplokā, bet izrādījās, ka viņa uzkāpa kokā gandrīz divu metru augstumā. Es uz bišu stropa, paldies Dievam, ka tas bija tukšs. Sajūtas nav aprakstāmas, taču drosmes netrūka. Gribēju nosist to suni, bet sapratu, man tas nebūtu izdevies, jo viņš bija pārāk agresīvs. Kad policija izšāva gaisā, viņš lēnām piecēlās un paskatījās ar atņirgtiem zobiem. Neļāva nevienam tuvoties. Kas par lieliem ilkņiem, ārprāts,” saka Ināra. Viņa atzīst, ka abas ar kaimiņieni trīcējušas no bailēm, naktī nevarēja mierīgi gulēt. Ināra netipiski sev naktī dzērusi kafiju, taču Austra vēl ilgi nav varējusi iemigt. “Nez kā viņai šodien ar asinsspiedienu, droši vien ir augšā. Tagad ir Smiltenē pie ārsta,” piebilst Bilskas pagasta iedzīvotāja.Sūdzību daudzInāra pēc šī atgadījuma prāto, kā pasargāt sevi no agresīviem dzīvniekiem, jo ikdienā pārvietojas kājām. Izrādās, neapmierināts par klaiņojošiem suņiem ir ne viens vien Bilskas pagasta iedzīvotājs. Pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone atzīst, ka katru nedēļu ir vairāki gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji sūdzas par brīvā vaļā esošiem suņiem. “Tā mums ir liela problēma. Ir arī zināmi klaiņojošo suņu saimnieki, kuriem esmu aizrādījusi, ka tā rīkoties nedrīkst. Vairākkārtīgi esmu zvanījusi Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšniekam Normundam Liepam, kurš iespēju robežās risina problēmu. Diemžēl saimnieki neklausās ne manos, ne policijas aizrādījumos. Dīvainākais, ka ir tādi saimnieki, kuriem suņi ir mainījušies, taču visi kā viens – nikni,” saka L. Karlsone.D. Jukāma atgādina, ka ikviens suņa saimnieks ir atbildīgs par savu mīluli. Arī “Ziemeļlatvija” atgādina, ka ikviens ir atbildīgs par to, ko pieradina.
