“Esmu precējies ar Sarkano Krustu,” tā īsi pateica Norvēģijas Sarkanā Krusta Ostfoldas komitejas Haldena nodaļas brīvprātīgā darba veicējs Sveins Arne Hansens, atbildot uz Latvijas kolēģu jautājumu, kāds ir viņa brīvprātīgā darba režīms.
Otra Norvēģijas viese Valkā – Sarkanā Krusta Ostfoldas komitejas darbiniece Elina Antonsena – paskaidroja, ka tā ir ar visiem Sarkanā Krusta darbiniekiem Norvēģijā. Ja kāds iesaistās organizācijas darbībā, tā kļūst par viņa dzīvesveidu.
Pievērš uzmanību bēgļiemAbi norvēģi bija ieradušies Valkā apjomīgā projekta “Brīvprātīgais darbs kā pamats labākai dzīves kvalitātei” ietvaros, lai padalītos pieredzē ar Sarkanā Krusta Valkas komitejas darbiniekiem. Trešdien Norvēģijas viesiem bija tikšanās Sarkanā Krusta Valkas komitejā ar projekta dalībniekiem, brīvprātīgā darba veicējiem un pašvaldības pārstāvjiem, bet pēc tam ar jauniešiem bērnu un jauniešu centrā “Mice”.E. Antonsena atzina, ka Valkā projekta izpildē ir ieguldīts liels darbs un tā sekmīgā norisē labi strādājuši visi iesaistītie. Viņa neslēpa pārsteigumu, cik daudz Cēsīs, kur arī norvēģi viesojās un Valkā izdarīts. E. Antonsena Sarkanajā Krustā Ostfoldā veic brīvprātīgā darba koordinētājas funkcijas. Pamatos Sarkanā Krusta darbība Norvēģijā attīstās pēc tādiem pašiem principiem kā pie mums, atšķiras vien dažas nianses. Pēdējā laikā norvēģu Sarkanā Krusta darbinieki ir koncentrējušies uz cilvēku iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē. Norvēģijā iebrauc ļoti daudz bēgļu no ārvalstīm un Sarkanais Krusts rūpējas, lai viņi iespējami ātrāk iekļautos valsts dzīvē. Vēl notiek liels darbs ar ģimenēm, kurām nav lielu ienākumu. Šos cilvēkus Sarkanais Krusts noskaidro neformālajās organizācijās, ar kurām sadarbojas, un sociālajos dienestos. E. Antonsena piedāvāja atbildēt uz dažādiem jautājumiem, lai neiznāktu, ka viņa stāsta kaut ko gluži neinteresantu. Jautājumu bija daudz, sākot ar to, cik biedru ir Ostfoldas komitejā un kā Norvēģijā rīko pasākumus, piemēram, senioriem un beidzot ar interesi par valsts atbalstu Sarkanajam Krustam. Norvēģijas speciāliste paskaidroja, ka viņas nodaļā ir 3700 biedru, no kuriem daļa ir aktīva, citi – vairāk pasīvi. Naudu Sarkanajam Krustam valsts pārskaita vienīgi par projektiem. Jāraksta pieteikums attiecīgajai ministrijai, un tā lemj par naudas pārskaitīšanu. Brīvprātīgajam Sarkanajā Krustā ir iespēja bez maksas apmeklēt bez vairākus kursus, kas viņam var noderēt vēlāk un, protams, arī brīvprātīgajā darbā. Tā viņam ir valsts pretimnākšana par apņēmību strādāt bez maksas.
Visa ģimene iesaistās darbāBrīvprātīgajā darbā aktīvi iesaistās jaunieši no 24 gadiem. Dažkārt gan viņi pēc laika pazūd, jo parādās citas intereses, bet tad atkal uzrodas. E. Antonsena uzskata, ka tas ir dabīgi, jo jaunie grib daudz ko redzēt, visur būt klāt. Aktīvi brīvprātīgajā darbā iesaistās arī seniori. Ģimenes, kurām nepieciešama sociālā palīdzība, kļūst vairāk. Tas nozīmē, ka lielāka kļūst arī plaisa starp turīgajiem un maznodrošinātajiem. Trūcīgo skaitu papildina iebraucēji no citurienes, kuriem viss jāsāk no nulles. Daudz problēmu ir arī ar ielas zēniem – bērniem, kuriem patīk pavadīt laiku uz ielas. Viņiem Sarkanais Krusts māca, kā atjaunot komunikāciju ar sabiedrību un kā izvairīties no konfliktiem. S. A. Hansens savukārt pastāstīja par savu dienas režīmu. Viņš pats strādā veselības aprūpē, un tas ir maiņu darbs. Darbs ir vai nu no rīta, vai pēcpusdienā. Brīvajā laikā viņš strādā kā brīvprātīgais. “Darbu tas netraucē. Turklāt, ja gadās kāds neparedzēts notikums, piemēram, paziņo par cilvēka apmaldīšanos mežā, darba devējs to saprot un neceļ iebildumus, ja manis nav. Man ģimenē pilnīgi visi atbalsta Sarkano Krustu, un arī es neesmu izņēmums,” apliecina A. A. Hansens.Norvēģiem par padarīto Valkas novadā sīkāk pastāstīja Sarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova.
