“Kāda sūda pēc tu te atbrauci?” – šis Trikātas pagasta iedzīvotāja Laura Rozenbaka uzdotais jautājums 13. Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram (“Attīstībai/Par!”) uzskatāmi ieskicē nokaitēto gaisotni šo trešdien vakarpusē Strenču novada Kultūras centrā notikušajā iedzīvotāju un politiķu sapulcē saistībā ar novadu reformu.
Šis jautājums arī parāda, kādā trikātiešu, ēveliešu un strencēniešu nežēlastībā kritīs tie 13. Saeimas deputāti un tās partijas, kuru pārstāvji Saeimas sēdē nobalsos par Strenču novada, Beverīnas novada Trikātas pagasta un Burtnieku novada Ēveles pagasta pievienošanu Valkas novadam. Iedzīvotāji vairs nevēlas pasīvi samierināties ar to, ka viņu dzīves izlemj politiķi, un aktīvi iestājas par savām interesēm un vēlmēm.
Pārliecināt deputātus
ierodas simtiem cilvēku
Līdz ar to šobrīd vislielākais risks zaudēt vēlētājus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces partijai “Attīstībai/Par!”. “Individuālās sarunās partijas apliecinājušas, ka saprot mūsu situāciju, bet nespēj vienoties ar “Attīstībai/Par!” par normāla šā jautājuma virzīšanu,” tā simtiem iedzīvotāju, kuri šo trešdien vakarpusē bija sapulcējušies Strenču novada Kultūras centra lielajā zālē, skaidroja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Situāciju izmanto Saeimas opozīcijas partijas – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”, kuru pārstāvji sapulcē iedzīvotājiem solīja savu atbalstu un uzsvēra, ka jau no paša sākuma ir bijuši pret šādi virzītu administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kad netiek uzklausītas iedzīvotāju vēlmes. Svārstīties sāk arī koalīcijas partijas. “Ir pilnīgi skaidrs, ka finālā Ēvele, Trikāta, Strenči būs pie Valmieras novada,” sapulces laikā atzina Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kaut gan Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē šī partija sava deputāta personā atbalstīja iepriekšminēto teritoriju apvienošanu ar Valkas novadu.
Vakar, 5. martā, Saeima otrajā lasījumā sāka skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām, bet dienu pirms tam, 4. martā, Strenčos tika sarīkota sapulce, uz kuru Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu domju priekšsēdētāji savu iedzīvotāju vārdā uzaicināja Saeimas frakciju vadītājus, ministru Juri Pūci un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, lai viņi izskaidrotu un pamatotu iedzīvotājiem Saeimas ATR komisijā pārstāvēto deputātu balsojumu par šo teritoriju pievienošanu Valkas novadam un atteikumu pievienot Valmieras novadam. Pirms sapulces Strenču ielās izbrauca lauksaimnieku smagā tehnika, arī šādi paužot protestu. Uz laiku ar barjerām no abām pusēm tika bloķēta pilsētas tranzītiela. Satiksmi novirzīja pa apvedceļu.
To, ko teiks politiķi, gribēja dzirdēt tik daudz ļaužu, ka Strenču novada Kultūras centra lielajā zālē bija aizņemtas visas 300 sēdvietas, gar zāles malām tika salikti papildu krēsli, bet tik un tā vietas visiem nepietika un pulciņš sanākušo zālē notiekošo klausījās, stāvot vestibilā. Kupli pārstāvēti bija arī plašsaziņas līdzekļi, – notiekošo filmēja ne tikai LTV un TV3, bet arī Igaunijas Televīzija, lai sagatavotu sižetu savam ziņu raidījumam (“tādam, kāda jums ir “Panorāma””, paskaidroja Igaunijas žurnālists).
Ministrs Juris Pūce uz sapulci neieradās, savā vietā viņš atsūtīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformu nodaļas vadītāja vietnieci Diānu Orlovsku. Saeimas frakcijas sapulcē Strenčos pārstāvēja Saeimas deputāti Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Dana Reizniece-Ozola (visi – ZZS), Juris Jurašs, Jānis Cielēns un Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija), Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”), savukārt “Jaunās Vienotības” frakcija pilnvaroja tās vārdā runāt Valmieras domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
Sanāksmē piedalījās arī Strenču, Burtnieku un Beverīnas novada domju priekšsēdētāji, atbrauca kolēģi no Mazsalacas un sabiedriskas organizācijas “Tautas varas fronte” pārstāvji no Rīgas (šī sabiedriskā organizācija sevi piesaka kā cīnītāju par tautas tiesībām un Latvijas suverenitāti). Nē, Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa nebija, – tas jāpaskaidro uzreiz, jo šo jautājumu “Ziemeļlatvijai” pēc sapulces uzdeva vairāki cilvēki.
Atbalstu sola vairākas
Saeimas frakcijas
Ikvienu teikumu, kurā politiķi un pašvaldību vadītāji sanāksmes laikā atbalstīja Trikātas un Ēveles pagastu un Strenču novada pievienošanu jaunveidojamajam Valmieras novadam, sapulcējušies iedzīvotāji novērtēja ar skaļiem aplausiem un ovācijām. Toties nežēlastībā krita “Attīstībai/Par!” sūtnis Mārtiņš Bondars, kurš neslēpa – likumprojekta otrajā lasījumā viņš balsos par iepriekšminēto teritoriju pievienošanu Valkas novadam. To, ko rezultātā iegūs šo teritoriju iedzīvotāji, M. Bondars tā arī nepaskaidroja, vien norādīja, ka no Rīgas Strenči, Trikāta un Ēvele izskatās citādāk un vispār tas ir jautājums no valstiskā viedokļa, kādā veidā veikt pārvaldības reformu, lai pašvaldības Latvijā būtu samērojamākas, jo mazākajā pašvaldībā šobrīd ir aptuveni viens tūkstotis iedzīvotāju, bet lielākajā – pāri 700 tūkstošiem un tas esot “ ku – kū no pārvaldības viedokļa”.
Trikātieša Laura Rozenbaka uzstājīgi izjautāts, Juris Jurašs (JKP) diplomātiski izvairīgi, bet tomēr deva mājienu, ka otrajā lasījumā viņš balsos par to, ka Strenču novadam, Trikātas un Ēveles pagastiem ir jābūt pie Valmieras novada.
ZZS frakcijas pārstāvis deputāts Armands Krauze jau sapulces sākumā pauda frakcijas viedokli,– administratīvi teritoriālā reforma ir jāveic iedzīvotāju labā un uzklausot viņu vēlmes, nevis politisku apsvērumu dēļ, kā tas notiek šobrīd. “Mēs (ZZS frakcija) iesniedzām priekšlikumus, ka visi novadi jāatstāj tā, kā ir, un jāuzklausa, ko vēlas iedzīvotāji. Skaidri redzams, ka jūs jau šobrīd jūtaties piederīgi Valmierai. Visa ekonomika, visa virzība ir uz Valmieras pusi un, ja jūs tā uzskatāt, mēs balsojumos atbalstīsim jūs,” zālē klātesošajiem iedzīvotājiem solīja A. Krauze.
“Saskaņas” frakcijas atbalstu solīja Regīna Ločmele-Luņova, kura ir arī Saeimas ATR komisijas locekle. Viņa un ZZS frakcijas pārstāvis komisijas sēdē vienīgie esot bijuši par to, ka ir jāievēro pašvaldību vēlmes novadu reformas sakarā.
“Uz likumprojekta trešo lasījumu mēs (“Saskaņas” frakcija) arī iesniegsim priekšlikumus un ļoti ceru, ka valdošā koalīcija un arī Juraša kungs nobalsos par mūsu deputātes Evijas Papules priekšlikumu izpildīt jūsu vēlmes,” sapulcē uzsvēra R. Ločmele-Luņova.
Savukārt JKP frakcija jau iepriekš ierosinājusi Valkas novadu integrēt Valmieras novadā. Tam oponēja sapulcē klātesošais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, ierosinot Valkas novadu atstāt esošajās robežās. “Viennozīmīgi pastāvu uz to, ka, pirmkārt, Trikātai un Ēvelei jābūt jaunajā Valmieras novadā. Otrkārt, redzam, ka Strenču ietekme uz Valmieras pusi ir ļoti liela un esam par Strenču novadu jaunajā Valmieras novadā. Bet, piedodiet, mēs esam pret Valkas novada iekļaušanu jaunajā Valmieras novadā. Pats esmu Valkā dzīvojis savā bērnībā, man ir jūtas pret šo pilsētu, bet vajag saprast, skatoties vairākus solus uz priekšu, – ja ir septiņi novadi (ieskaitot Valku) plus Valmiera, kopā saiet pavisam astoņas pašvaldības, un tas būs garš sarežģīts process, lai visu saliktu kopā un viss sāktu darboties vienā ritmā. Mans viedoklis ir tāds, ka Valka jāatstāj tā, kā ir – tai jādabū atbalsta mehānisms. Speciālās zonas taisīt nevar, jo tā ir Eiropas Savienības iekšējā robeža. Situācija nav apskaužama, jo tā ir viena pilsēta divās valstīs, kas strādā pēc diviem noteikumiem,” norādīja J. Baiks.
Arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzskata, ka Valkas novads jāatstāj esošajās robežās, piešķirot tam speciālu valsts mērķdotāciju. “Mēs (Strenču novads, Trikātas, Ēveles pagasti) nedosim nekādu ekonomisko labumu Valkai. Mēs tikai pasliktināsim Valkas situāciju. Jau tagad mūsu novada uzņēmēji pārceļas tuvāk Valmierai vai Smiltenei. Kāpēc padarīt visus nelaimīgus?” retoriski taujāja J. Pētersons.
Protestu laikā aicina
neaizvainot Valkas iedzīvotājus
Ne reizi vien “Ziemeļlatvija” uzklausījusi citu novadu iedzīvotāju neizpratni, kāpēc ir šādi protesti pret pievienošanu Valkai, jo neviens pēc reformas taču neliegs turpināt braukt uz Valmieru sadzīves darīšanās. Netieši uz šo jautājumu sapulcē atbildi sniedza Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dūži” īpašnieks, jaunais zemnieks Toms Zuika.
“Apsaimniekojam ap 700 hektāriem aramzemes un 300 ha meža. Jau vēsturiski visa mana uzņēmējdarbība ir balstīta uz Valmieras pusi. Braucam tur pirkt rezerves daļas tehnikai, kārtot papīrus bankās, vedam graudus uz kooperatīvu “VAKS” un tamlīdzīgi. Tāpēc esmu ieinteresēts, ka mani maksātie nodokļi tiek ieguldīti infrastruktūras attīstīšanā Valmierā,” uzsvēra T. Zuika.
Sanāksmē arī tika norādīts, ka protestētājiem nav pretenziju pret Valkas pilsētu un tās iedzīvotājiem. “Atceramies vienu lietu savos izteikumos un rīcībā! Neaizvainojiet Valkas cilvēkus! Ne jau viņi to prasīja (pievienošanu Valkas novadam – redakcijas piezīme). Viņi ir tādi paši cilvēki, kā mēs,” sapulcē klātesošajiem uzsvēra trikātietis Lauris Rozenbaks, piebilstot, ka iedzīvotāji nav vainīgi pie tā, ko dara viņu pašvaldības vadība.
