Viens no aizgājušās ziemas maniem īpašajiem emocionālajiem piedzīvojumiem bija Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tauriņu mājā, kur apskatāmi šie kukaiņi no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem. Sajūtas diezgan neparastas – no ziemas, izejot caur strēmelēs sagrieztu plastikāta aizkaru, vispirms novelkot virsdrēbes, nokļūsti karstā un mitrā vasarā, piedzīvojot tropu eksotiku. Nudien irreālas izjūtas. Tauriņu mājā apmeklētāju daudz. Prieks par jaunajām ģimenītēm ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kuriem acis mirdz, sekojot līdzi daudzajiem spilgtajiem lidoņiem. Jaunas dāmītes ar pusprofesionālām fotokamerām tos cenšas iemūžināt lidojumā, tomēr, aplūkojot rezultātu displejā, saprot, ka tas nav iespējams. Atliek vien cerēt, ka taurenis nosēdīsies uz kādas lapas vai sagriezta augļa gabaliņa, lai pamielotos ar nektāru un sulu, kas ir viņa galvenā barība. Tad tie kļūst par pacietīgiem fotomodeļiem. Vairākas, turklāt visspilgtākās tauriņu sugas tā arī nepilnas stundas laikā ne reizīti nenosēdās. Tomēr trauslās šo kukaiņu spārnu vēdas, augu aromāts un džungļu klimats rada neaizmirstamu piedzīvojumu. Caur inkubatora logu var vērot arī maģisko tauriņa šķilšanās norisi. Dažas no kūniņām līdzinās dārgakmeņiem un ir līdzīgi nelieliem neparastu formu mākslas darbiem. Tomēr domas aizceļo vasaras gaidās, kad redzēsim mūsu plašo Latvijas tauriņu klāstu pļavās un mežos – varbūt ne tik lielus, taču tikpat košus, ierastus un mīļus.
