Kad nākamgad augustā Strenči svinēs 80 gadu jubileju, svētku scenāriju, ļoti iespējams, gardāku padarīs odziņas no šovasar grandiozi atzīmētās Vācijas mazpilsētiņas Saidas astoņsimtgades.
Kad nākamgad augustā Strenči svinēs 80 gadu jubileju, svētku scenāriju, ļoti iespējams, gardāku padarīs odziņas no šovasar grandiozi atzīmētās Vācijas mazpilsētiņas Saidas astoņsimtgades.
“Kad draugi Saidā stāstīja, ka svētkiem gatavojušies četrus gadus, mums tas šķita jocīgi. Taču astoņsimtgades svētkos redzētais pārsniedza visu iedomāto. Sapratām, kāpēc bija vajadzīgs tik ilgs laiks,” atzīst Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Uz svētkiem sadraudzības pilsētā Saidā, atsaucoties ielūgumam, jūnija nogalē devās 46 strencēnieši – vidējās paaudzes deju kopa “Tīne”, pūtēju orķestris un pilsētas delegācija.
Saida ir maza pilsētiņa ar aptuveni diviem tūkstošiem iedzīvotāju 60 kilometru attālumā no Drēzdenes, Saksijas kalnu apvidū. 800 gadu jubileju tur svinēja divas nedēļas un noslēdza tik grandiozi, ka klātesošie strencēnieši vēl tagad nebeidz brīnīties un jūsmot.
Svētku kulminācija bijis rūpīgi iestudēts gājiens 60 teatralizētās ainās, kuras hronoloģiskā secībā atklāj visu Saidas vēsturi, sākot no 973. gada. Uzveduma dalībnieki – 1350 cilvēki un 120 dzīvnieki – soļojuši četras stundas pa skatītāju ielenktu ceļu, izejot no kaimiņu pilsētas četru kilometru attālumā. Gājienā bijis viss, lai pārsteigtu publiku – attiecīgo vēstures periodu raksturojoši apģērbi un priekšmeti, mūzika un interesanta režija. Atrasts pat kamielis, lai parādītu, kā 973. gadā tagadējās Saidas teritorijā ieklīda divi arābi.
Strencēnieti Solvitu Tēbergu gājiens fascinējis ar vietējo iedzīvotāju atsaucību un cieņas pilno attieksmi pret savu vēsturi. Lielākā daļa uzveduma dalībnieku bija Saidas ļaudis, pat ģimenes pilnā sastāvā.
Vēl no vāciešiem ir vērts mācīties pilsētas noformējumu svētkos, secina V. Graumane. “Mūsu pilsētas tādās reizēs ir bezpersoniskas,” viņa atzīst, “bet Saidā izgreznota bija katra māja, katrs telefona stabs. Interesanti, ka vācieši noformējumam izmanto arī pašu darinātas lelles cilvēka augumā un izliek pie privātmājām un uzņēmumiem.”
Pašvaldības vadītāja cer, ka tagad vairs nenāksies diskutēt ar vietējiem svētku organizatoriem par to, vai karodziņi un citi līdzīgi atribūti svētkos ir vai nav banāli. Saidas piemērs apliecinājis, ka tas ir labāk, nekā atstāt pilsētas tēlu bezpersonisku.
Papildu Saidas astoņsimtgades svinībām strencēnieši ekskursijās apskatīja Drēzdeni un tuvējo kokgriezēju pilsētiņu, tikās ar interesantiem cilvēkiem, arī mecenāti Ritu Minhu un viņas kungu. Viņi Saidā ieradās 1991. gadā no Minhenes. “Tie ir atsevišķa stāsta cienīgi cilvēki,” teic V. Graumane.
Izmantojot iespēju, strencēnieši ielūdza Saidas delegāciju uz savas pilsētas 80 gadu svētkiem nākamajā gadā.
