Vairs tikai šomēnes Variņu pagasta lauksaimniecības uzņēmumā “Palsa” ražos olas. Jau oktobra sākumā dējējvistu ferma būs tukša. Uzņēmums likvidēs pirms 51 gada tolaik vēl kolhozā “Oktobris” izveidoto putnkopības nozari.
Latvijai pie durvīm klauvē Eiropas Padomes direktīva par dējējvistu aizsardzības jeb labturības prasībām. Drīz noslēgsies pārejas periods, un no nākamā gada 1. janvāra arī mūsu valstī būs aizliegts turēt dējējvistas nemodernizētos, šauros sprostos.Vistas likvidētu arī bez EiropasUzņēmuma “Palsa” putnu fermā modernu sprostu nav. Lai ieviestu Eiropas Savienības prasības, ir nepieciešami ļoti lieli finansiālie līdzekļi un, lai tos atpelnītu, ir vajadzīgs liels ražošanas apjoms, lēmumu atteikties no olu ražošanas motivē SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks. No 22 tūkstošu lielā dējējvistu ganāmpulka fermā palikuši tikai septiņi tūkstoši putnu, ko joprojām var iegādāties arī iedzīvotāji. Savukārt SIA “Palsa” par prioritāti izvēlējusies piena lopkopību un ieguldījusi naudu jaunas fermas celtniecībā 490 slaucamām govīm. Jaunbūvei jau nosvinēti spāru svētki. “Padomāsim vispirms par cilvēkiem!” Briseles un Strasbūras ierēdņus netieši uzrunā bijusī SIA “Palsa” putnkopības zootehniķe, pensionāre Aija Pavasare. Putnu fermā viņa sāka strādāt 1960. gadā, kad visa viņas klase, Smiltenes vidusskolas absolventi, pieteicās darbā kolhozā “Oktobris”.“Nekas vistām agrāk nekaitēja. Ja mēs salīdzinām labturības prasības cilvēkiem un kustoņiem, tad man gribas smaidīt. Kurš domā par cilvēkiem un to, kā dzīvo viņi? Neviens,” saka A. Pavasare.Vietējai putnu fermai viņa atdevusi vairāk kā pusmūžu un nozares likvidēšanu uzņēmumā pārdzīvo līdz asarām, taču saprot SIA “Palsa” valdes lēmumu. Ja Eiropa atļautu strādāt tālāk, vistas tik un tā būtu jālikvidē. “28 gadus iekārtas fermā ir rūsējušas, un vairs nav nevienas tādas, par ko es varētu teikt, – tā darbosies vēl vienu gadu. Esam izvilkuši līdz pēdējam. Pēdējos divus gadus cilvēki tur smagi strādāja,” atzīst A. Pavasare.Arī A. Aizsilnieks uzsver: “Mūsu gadījumā pat nepietiek nomainīt tikai tehnoloģijas. Ir nepieciešama arī ēku rekonstrukcija vai jaunu būvēšana, un kopumā tās ir ļoti lielas investīcijas. Taču pie mūsu apjomiem (pēdējā laikā vidēji pieci miljoni olu gadā, – redakcijas piezīme) attīstīt olu ražošanu nav rentabli.”Olām – cukura liktenis?To saprata jau iepriekšējā SIA “Palsa” valde, secinot, ka investīcijas pie šāda apjoma, attāluma no realizācijas vietām un cenām neattaisnojas.SIA “Palsa” vienu olu tirdzniecības uzņēmumiem pārdod vidēji par četriem santīmiem. Taču, kā novēroja “Ziemeļlatvija”, veikalā nopērkamajām “Palsas” olām uzcenojums jau veido aptuveni 40 procentus.Uzņēmuma speciālisti arī uzskata, ka lielie olu ražotāji brīžiem ietekmē situāciju tirgū ar dempinga cenām, kā rezultātā cieš mazie uzņēmumi.Papildu tam Latvijā nopērkamas importētās olas. “Arī turpmāk pircējiem būs izvēle, tikai jautājums, vai viņi varēs izvēlēties starp Latvijā vai ārzemēs ražotajām olām,” saka A. Aizsilnieks.Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Dagnijai Muceniecei pagaidām nav informācijas, vai Eiropas Savienības labturības prasību dēļ putnkopības nozari likvidēs vēl kāds Latvijas uzņēmums. Viņa informē, ka pērnā gada nogalē valstī nemodernizētos sprostos tika turēti aptuveni 12 procenti dējējvistu. “No sirds žēl,” no “Ziemeļlatvijas” uzzinot par putnu fermas slēgšanu Variņos, saka uz ielas nejauši uzrunātā smilteniete Vita Rutka. Viņa līdz šim pirkusi tikai “Palsas” olas. “Pirmkārt, tās ražo tuvāk mājām. Otrkārt, nedaudz esmu tās vietas patriote, jo savulaik mēnesi viņu fermā strādāju “Lotos” skolēnu nometnē. Treškārt, man patīk kartona iepakojums, ko pēc tam var sadedzināt,” stāsta V. Rutka. Cilvēki arī bažījas, vai tikai olas nebūs nākamās, ko nīcinās aiz Latvijas cukura.
