Pēdējos divos gados Jērcēnos saimnieciskā dzīve ir sākusi attīstīties straujāk, tomēr pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Pasaules Bankas pētījuma Jērcēnu pagasts ir atzīts par nabadzīgāko Valkas rajonā.
Pēdējos divos gados Jērcēnos saimnieciskā dzīve ir sākusi attīstīties straujāk, tomēr pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Pasaules Bankas pētījuma Jērcēnu pagasts ir atzīts par nabadzīgāko Valkas rajonā.
Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Auniņš uzskata, ka pētījums veikts diezgan sen un tagad situācija ir mainījusies. “Minētais institūts un Pasaules Banka analīzi veica laikā, kad ciematā Strenču MRS likvidēja savu filiāli. Tajā strādāja daudz ciemata iedzīvotāju. Strādnieki brauca arī no Strenčiem un pat no Valkas. Mūsējo darbs pagastam nodrošināja nodokļu naudas ieņēmumus. Pēc filiāles slēgšanas uz kādu laiku palielinājās bezdarbnieku skaits, samazinājās ražošana un, protams, arī pagasta budžets. Šie apstākļi ievērojami pasliktināja mūsu ekonomiskos rādītājus, tādēļ arī iekļuvām nabadzīgāko vidū,” skaidro A. Auniņš.
Ar darbu var nodrošināt visus
Tagad likvidētā kokapstrādes uzņēmuma vietā ir radušies divi jauni — SIA “Virpolat” un “KR Jērcēni”. Arī tie nodarbojas ar koksnes apstrādi un pārstrādi. Abās ražotnēs vairāk nekā 50 strādājošo ir jērcēnieši.
A. Auniņš stāsta, ka tagad pagastā ar darbu var nodrošināt visus, kuri vēlas strādāt. “Ne vienmēr gan to varam piedāvāt atbilstoši profesijai. Piemēram, viena meitene ir programmētāja. Mums vēl nav iespēju sagādāt viņai darbu ar datortehniku, bet vienkāršākus pienākumus varam piedāvāt,” apliecina pagasta padomes priekšsēdētājs.
Vīrieši lielākoties strādā kokapstrādes uzņēmumos, bet sievietes — dārzniecībā.
Ir izstrādāti vairāki projekti
Jērcēnu pagasta budžets ir apmēram 110 000 latu. A. Auniņš skaidro, ka ar to pietiek tikai pašvaldības funkciju nodrošināšanai, bet ne ciemata attīstībai. “Ja atklāti jāsaka, tad tā ir tikai izdzīvošanas nauda. Izeja ir projektu izstrādē. Pašlaik gan ir iestājies periods, kad neko īpaši lielu vairs nevaram plānot, jo esam sākuši īstenot nelielus projektus un gaidām dažu lielāku apstiprināšanu. Šovasar bērniem būs vasaras nometne. Šā projekta izpildei pārlieku liela naudas summa nebija vajadzīga. Vēl esam iesaistījušies apjomīgā projektā par interneta tīkla nodrošināšanu jērcēniešiem. To koordinē Valkas rajona padome. Antenas jau ir uzstādītas, un ceram, ka līdz Jāņiem ciemata iedzīvotājiem būs iespēja izmantot bezvadu internetu. Esam saņēmuši 50 pieteikumu. Tie ir plānojumi, kuru izpildē darbs jau notiek. Nākotnē esam iecerējuši īstenot grandiozu projektu par vecā muižas staļļa rekonstrukciju. Projektu par to Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fondam iesniedzām pērn septembrī un nu gaidām tā apstiprināšanu. Tas ir dārgs sapnis. Tā īstenošanai vajadzēs 190 000 latu. Senajā ēkā ir paredzēts ierīkot informācijas centru un konferenču zāli ar 100 vietām. Mūsu pagasts ir ietverts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. No šejienes ir vienīgais iebraucamais ceļš uz Sedas purvu, pa kuru vērot putnus dodas dabas draugi, pētnieki un tūristi. Atjaunotajā muižas staļļa ēkā būtu izdevīgi rīkot seminārus par vides aizsardzības jautājumiem. Valsts kasē esam rezervējuši aizdevumu darbu uzsākšanai. Vēl nezinot, kādu lēmumu pieņems fonda komisija, arhitektiem esam pasūtījuši tehnisko projektu. Ceram, ka projektu apstiprinās, jo pirmais vērtējums bija pozitīvs, tagad jāgaida galavārds,” stāsta A. Auniņš.
Šopavasar pašvaldība minētajam fondam ir iesniegusi arī otru projektu par transporta sistēmas uzlabošanu. “Ciemata centrā domājam ierīkot ielu apgaismojumu, uzlikt jaunas ceļa zīmes un sakārtot autobusa pieturu. Šo darbu veikšanai plānojam 23000 latu,” saka A. Auniņš.
Viņš domā, ka projektu īstenošana pagastam ļaus panākt saimniecisko izrāvienu uz augšu. Pagastā arvien vairāk cilvēku cenšas nostiprināt savas privātsaimniecības. “Zemniece Ilvija Jakovina ir izveidojusi divas ekonomiski stipras un modernas saimniecības, tagad piena lopkopību savā sētā sāk attīstīt Inga Krūkle, nostiprinās arī citi zemnieki. Jurijs Ovsjaņikovs, piemēram, nodarbojas ar nestandarta lauksaimniecību. Viņš audzē smiltsērkšķus,” informē A. Auniņš.
Nabadzība nāk no neizravētas vagas
Jērcēnu iedzīvotāji neuzskata, ka viņu pagasts būtu nabadzīgāks par citiem rajona pagastiem. Artūrs Balodis ir pārliecināts, ka Jērcēnos dzīve rit gluži tāpat kā citur. Arī problēmas esot tās pašas. “Pie nabadzības ir vainīgi paši cilvēki. Sociālais dienests gan dod pabalstus, bet neinteresējas, ko var darīt un ir paveikuši to prasītāji. Ir cilvēki, kuri nevīžo pat vienu kartupeļu vagu izravēt savā dārzā. No turienes tad arī nāk nabadzība,” norāda A. Balodis.
Zemnieks Jurijs Ovsjaņikovs atzīst, ka pagastā saimnieciskā dzīve sākusi attīstīties, kopš pašvaldību vada A. Auniņš. “Viņš tiešām daudz dara un plāno, lai dzīve kļūtu labāka. Var redzēt, ka priekšsēdētājam rūp arī zemnieku saimniecību izaugsme. Nesen viņš atbrauca pie manis un apvaicājās, kā sokas un kādas ir problēmas. Kļuva gluži silti ap sirdi,” atzīst J. Ovsjaņikovs.
Kādreizējās Jērcēnu kopsaimniecības vadītājs Aldis Dambītis uzskata, ka atpalicību veicinājis ražošanas trūkums. “Nav mums daudz ražotāju. Ja no sociālisma dīķa uzreiz liek lēkt kapitālisma mārkā, tad ir, kā ir, jo domāšanu tik ātri nevar mainīt. Daudzi joprojām gaida, ka viņus kāds bikstīs. Vēl viens iemesls ir naudas trūkums. Tagad, lai izveidotu Eiropas standartiem atbilstošu ražotni, vajag daudz līdzekļu, bet to iegūšanai jāpārvar augsts birokrātijas mūris,” apliecina A. Dambītis.
Kā dalīs miljardus, tāda būs dzīve
Tam piekrīt arī A. Auniņš. “Valdība gan sola, ka turpmākajos gados Latvijai no Eiropas Savienības iedalītajiem četriem miljardiem eiro kāda daļa tikšot arī ekonomiski vājākajiem pagastiem, bet pagaidām man nav zināms, vai solījums piepildīsies. Turklāt nav skaidrs, kā šo naudu dalīs. Ja to pagastiem iedalīs uzreiz bez starpniekiem, tad būsim ieguvēji, ja līdzekļus pārsijās vēl vairākas institūcijas, tad baidos, ka pagasti dabūs ļoti maz naudas,” spriež A. Auniņš.
Pasaules Banka un Valsts agrārās ekonomikas institūts iepriekš minētajā pētījumā Latvijā kopumā par nabadzīgākajiem atzinis 140 pagastus. Tādi ir gandrīz visi pagasti Latgalē, vairāki — Vidzemē un viens — Zemgalē.
