Strenču pilsētas centrā, tranzītielas malā, iedzīvotāju un garāmbraucēju uzmanību ir piesaistījušas sarkanbaltās, norobežojošās lentas gar dzīvojamo māju Rīgas ielā 10.
Norobežojums liedz cilvēkiem viņu pašu drošības labad pārvietoties pa bruģēto ietvi posmā gar šo divstāvu koka māju. No skursteņiem uz trotuāra jau ir nokrituši ķieģeļi.Ar saimnieci sazināties nevarCilvēki šajā mājā, kas ir privātīpašums, vairs nedzīvo. Ēka stāv tukša. Tās piegulošā teritorija ir nesakopta. Strenču novada domei un pašvaldības policijai nav izdevies sazināties ar mājas saimnieci, kura dzīvojot Rīgā un uz vairākiem rakstiskajiem brīdinājumiem nav atbildējusi.Šo trešdien viņai brīdinājumu izteica Strenču novada Administratīvā komisija, balstoties uz vietējās pašvaldības policijas sastādīto administratīvo protokolu. Sieviete uz lietas izskatīšanu neieradās, kaut arī policija ierakstītā vēstulē uz viņas dzīvesvietas adresi nosūtīja gan protokola kopiju, gan uzaicinājumu uz sēdi. Domei un pašvaldības policijai nav šīs sievietes tālruņa numura, tādēļ “Ziemeļlatvija” nevarēja pārbaudīt, vai minētā privātpersona joprojām ir ēkas Rīgas ielā 10 īpašniece.Strenču pilsētas komunālās daļas vadītāja Inese Kārkliņa izlika norobežojošās lentes gar māju pēc tam, kad no minētās mājas skursteņa uz ietves Rīgas ielas malā nokrita un daļēji sadrupa pāris ķieģeļu. To pamanīja un pašvaldībā vērsās vairāki strencēnieši. “Saprotu, ka gājējiem norobežojums rada neērtības. Taču tas ir cilvēku drošībai, jo nav garantijas, ka uz galvas stiprā vējā neuzkritīs kāds ķieģelis. Diemžēl arī piedevām tuvējā bērnudārza audzēkņi katru dienu redz šās mājas nepievilcīgo pagalmu,” saka I. Kārkliņa. Mājai piegulošā teritorija nav sakopta: pagalmā stāv būvgružu kaudze; zāle netiek pļauta.Bērnudārzs atrodas ielas pretējā pusē. Tā vadītāja Sandra Āķere piekrīt, ka skats uz īpašumu Rīgas ielā 10 ir atbaidošs un piebilst, – pilsētas iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai šo vietu sakoptu pēc iespējas ātrāk. Risinājums – jāsakopj pašvaldībai?Strenču novada pašvaldības policists Juris Mihailovs uzsver, ka mājas tehniskais stāvoklis jau ir tāds, ka tiek apdraudēta gājēju un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošība.Novērtējot situāciju, Strenču novada pašvaldības policija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu pēc Strenču novada domes saistošo noteikumu Nr.8/2011 “Par sabiedrisko kārtību Strenču novada teritorijā” 5. punkta. Izskatot protokolu par īpašuma Rīgas ielā 10 neuzturēšanu kārtībā, Administratīvā komisija nolēma izteikt brīdinājumu, nevis piemērot naudas sodu, informē Strenču novada Administratīvās komisijas sekretāre Ina Neimane.Jau minētais noteikumu punkts paredz par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzlikt naudas sodu no 50 līdz 100 latiem. Lai Administratīvā komisija vēlreiz skatītu šo lietu, ir vajadzīgs jauns materiāls, piebilst I. Neimane.Smiltenes novada dome līdzīgā situācijā ir ieguldījusi divu nolaistu privātīpašumu sakopšanā Variņu pagastā pašvaldības budžeta naudu – pavisam 2708 latus. Tas ir izdemolētais bijušais veikals “Palsa” un bijusī kafejnīca – ēdnīca “Zem ozola” Variņu centrā. Arī šo ēku stāvoklis apdraudēja iedzīvotājus.Smiltenes novada domei joprojām nav izdevies atrast abu minēto ēku īpašniekus, no kuriem piedzīt izdevumus. Taču pašvaldība par galveno uzskata cilvēku drošību un to, lai Variņu ainavu nebojātu grausti.
Viedoklis
Sandra Āķere, strencēniete: – Nesakoptais īpašums atrodas pilsētas centrā, galvenās ielas malā. Visi, kas brauc garām, to redz. Ir arī bīstami. No skursteņa lejā uz ietves jau nokrituši ķieģeļi. Nepļautā sausā zāle ir gara. Pietiek vienam iemest zālē degošu sērkociņu vai cigaretes izsmēķi, lai izceltos ugunsgrēks. Nepatīkami ir arī tas, ka jau vismaz divus gadus pagalmā stāv būvgruži pēc mājas remonta. Iedzīvotāji no mājas ir izlikti ārā, un ēka stāv tukša, kaut arī Strenčos situācija ar dzīvojamo fondu nav tā labākā.
Uzziņai
Strenču novada domes saistošie noteikumi “Par sabiedrisko kārtību Strenču novada teritorijā”, 5. punkts. Par namīpašumu, gruntsgabalu, pagalmu un piegulošo teritoriju neuzturēšanu kārtībā, savlaicīgu zāles nepļaušanu (zāles garums virs 15 centimetriem) līdz ielas (brauktuves) malai, apaudzēšanu ar kokiem un krūmiem, kas traucē redzamību ielu un ceļu krustojumos, apdraud satiksmes drošību, ierobežo gājēju pārvietošanos un citām darbībām, kas pasliktina un bojā zemes īpašumu, kā arī pilsētas, pagasta vizuālo skatu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 10 līdz 50 latiem.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 100 latiem.
