Šo piektdien, 28. oktobrī, pulksten 16 Palsmanes internātpamatskolā notiks svētku sarīkojums, kurā pulcēsies šās izglītības iestādes bijušie un esošie darbinieki, lai atzīmētu skolas 50 gadu jubileju.
Jau rakstījām, ka Palsmanes internātpamatskolai aiz muguras ir pusgadsimts. 1966. gada 1. augustā uz vietējās internātskolas bāzes tika izveidota Palsmanes palīgskola – internāts bērniem ar īpašām vajadzībām. 2013. gadā šai izglītības iestādei ar Smiltenes novada domes lēmumu ir dots cits nosaukums – Palsmanes internātpamatskola.
Skolā ir 1.-9. klase ar vispārējo izglītību, pirmsskolas grupiņas un 1. un 2. kurss ar profesionālo pamatizglītību.
Var nākt skatīties ikviens
Palsmanes internātpamatskola izvietota 1880. gadā uzceltajā barona fon Bēra muižas pilī, ko ieskauj muižas parks.
Aizvadītajā ceturtdienā pils pagrabā, bijušajā muižas virtuvē un tās palīgtelpās, notika skolas 50 gadu jubilejas ieskaņas pasākums – Laika istabas, kurā iekapsulēta vēsture, atklāšana un muižas ķēķa labumu baudīšana.
Uz Laika istabu uz pastāvīgu palikšanu pārceļojuši iepriekš turpat skolā, vienā no klases telpām, kopš februāra uzglabāti vēsturiski eksponāti no Palsmanes internātpamatskolas krājumiem un no darbinieku mājām: padomju laika mācību uzskates līdzekļi, skolotāju atmiņu stāsti, spēles un grāmatas, 40.-50 gadu tālrunis, veca rakstāmmašīna un citi seni priekšmeti. Piemēram, viens no plakātiem vēsta, ka par godu oktobra 50. gada dienai Palsmanes ciemā atvērts bērnudārzs un 7.a un b klases meitenes palīdzējušas mazos pilsoņus nodrošināt ar gultas veļu.
Viena daļiņa no Laika istabas izstādes sniedzas vēl senākā pagātnē, kad Palsmanes pilī valdīja baroni fon Bēri. Piemēram, izstādē izliktas ar 1899. gadu datētas Krievijas Impērijas monētas, kas atrastas turpat, Palsmanē.
Šādas ekspozīcijas izveidošanas iniciatores un iekārtotājas ir Palsmanes internātpamatskolas skolotājas Ilva Pētersone un Daiga Šaldere, palīgā ņemot 6. un 8. klases skolēnus.
Laika istaba beidzot atradusi savas ekspozīcijas noskaņai atbilstošu telpu, un tur ir daudz interesantu lietu, ko redzēt. Skolas direktore Inga Auga teic, ka šo izstādi var apskatīt ikviens interesents, tikai iepriekš jāsazinās ar viņu.
Laika istabu Palsmanes internātpamatskolā atklāja zīmīgā laikā – Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) akcijas “UNESCO Latvijas dārgumu cildināšana” zīmē, kad ikviens interesents varēja veidot arī individuālo “Mantojuma skapi”, kas sastāv no dažādiem kultūras mantojumā balstītiem elementiem un vērtībām. Taču, pats galvenais, Laika istaba ir dāvana Palsmanes internātpamatskolai tās 50 gadu jubilejā.
“UNESCO nedēļā cilvēki visā Latvijā tika aicināti izcelt sev tuvas, mīļas vērtības, ko grib saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Arī mēs skolas jubilejas priekšvakarā atceramies bijušo un domājam, ko ņemt līdzi skolas nākamajā piecdesmitgadē,” Laika istabas atklāšanā klātesošos uzrunāja skolotāja Ilva Pētersone.
Līdzi ņems muižas spoku
Vecās skolas grāmatas, senas lietas, stāsts par Palsmanes pils spoku, kas redzēts pils gaiteņos, senas fotogrāfijas, vecā barona laika plīts, – tās ir dažas lietas, ko nākamajām paaudzēm vēlas saglabāt šās skolas audzēkņi.
“Runā, ka skolā ir spoki. Apkopējas vakaros, tīrot gaiteņus, dzirdējušas soļus,” “Ziemeļlatvijai” stāsta 8. klases skolniece Līga Birgere, kura arī palīdzēja iekārtot Laika istabu un par interesantākajiem eksponātiem atzīst senās monētas un vecās skolas grāmatas. “Vēl mēs, 6. un 8. klase, par godu skolas dzimšanas dienai sakopām celiņu skolas priekšā: izravējām nezāles, novilkām un ar lāpstu nolīdzinājām malas un uzrušinājām,” piebilst Līga.
Savukārt vecā barona malkas plīts par godu Laika istabas atklāšanai ceturtdien atkal tika iekurināta un sasildīta, lai ciemiņu pamielošanai izceptu ķirbju pankūkas un ābolus, izvārītu kafiju no muižas parka ozolzīlēm un pagatavotu vēl citus kārumus. Tur skolēniem palīdzēja mājturības un tehnoloģiju skolotāja Indra Mize.
Par Palsmanes muižas plīti
“Māte zaķus šķiroja, lielākos un treknākos paturēja mums pašiem, pārējos nākamajā rītā ar ragavām vilku uz pili un nodevu muižas pavāram Tālbergam. Viņš vienmēr bija pavāra uniformā ar augsto pavāra cepuri. Muižas virtuve atradās pagrabā. Līdz tai bija jāiet pa garu koridoru. Virtuvē bija liela plīts, pieejama no trim pusēm. Uz plīts vienmēr kas vārījās. Par zaķu atvešanu pavārs man dažreiz iedeva divus ābolus, sīpoliņus. Atpūtusies vilku ragaviņas atkal mājās.”
No Nansijas Krīgeres, dzimušas Skujiņaa 1893. gadā , Palsmanē, atmiņu stāstījuma (Palsmanes internātpamatskolas arhīva)
