Medībās visi ir vienādi, nav nozīmes, vai ikdienā esi priekšnieks vai sētnieks, jo šeit ir savi nerakstīti likumi, kuri tiek ievēroti.
Medībās visi ir vienādi, nav nozīmes, vai ikdienā esi priekšnieks vai sētnieks, jo šeit ir savi nerakstīti likumi, kuri tiek ievēroti.
Interese par medībām Krišam Priediņam aizsākās bērnībā, jo viņa tēvs bija mednieks. Pārceļoties uz dzīvi Smiltenē, viņam radās iespēja iesaistīties mednieku kolektīvā “Vidzeme”. “Toreiz vairāki gadi bija jāiet par dzinēju un tikai tad bija iespēja kļūt par mednieku,” stāsta smiltenietis.
No 1996. gada Krišs Priediņš ir mednieku biedrības “Vidzeme” vadītājs. Klubs pastāv jau daudzus gadus, un pašlaik tajā ir 37 mednieki, arī sievietes. Salīdzinot ar apkārtnes mednieku klubiem, šajā ir liels biedru skaits. Arī mednieku bērniem interesē medības, un ir tādi, kas izauguši par labiem medniekiem. “Viens no tādiem ir Renārs Apinis, kurš no bērnības nāca līdzi vecamtēvam uz medībām kā dzinējs,” atklāj mednieku biedrības vadītājs.
Mūsdienās jebkurš vaļasprieks ir dārgs, tas attiecas arī uz medniekiem. Mednieks stāsta, ka munīcija kļūst dārgāka, medībās jau vairs neiet ar parastiem gumijas zābakiem, kā tas bija agrāk.
Kaut arī medības aizņem daudz brīvā laika un mazāk atliek mājas darbiem, medniekam tā ir savdabīga atpūta svaigā gaisā. Viņš uzskata, ka tās ir vīru spēles.
Katrā sezonā ir kādas veiksmīgas medības, bet neizpaliek arī kuriozi. “Dziļā sniegā bija aizšauts mežakuilis un izrādījās, ka beigušās patronas, paiet nevarēja un dzīvnieks nāca virsū,” atceras Krišs. Bez medībām Kriša Priediņa vaļasprieks ir apbraukāt dzimto zemi.
Smiltenietis atzīst, ka medības ir vajadzīgas un, ja būtu žēl nošaut kādu dzīvnieku, tad jau arī nevarētu audzēt cūku un pēc tam to nokaut. Dzīvnieki mežos nodara lielu postu, piemēram, aļņi nograuž priežu jaunaudzes, stirnas noposta jaunos stādījumus. Tomēr vislielākos postījumus nodara bebri, bet ar šo problēmu ir grūti cīnīties, jo bebri ir limitētie dzīvnieki.
“Kā lai cīnās ar šiem postījumiem, ja viens zemes īpašnieks nav noslēdzis līgumu, līdz ar to mēs viņa teritorijā medīt iet nevaram. Jo pašlaik gandrīz visas zemes, kurās var medīt, ir privātīpašnieku. Skumji ir tas, ka ne visi tam piekrīt un atbalsta. Arī mūsu pagastā ir tādi zemes īpašnieki, kas medniekus labāk redz ejot, nevis nākam. Aicinātu nebaidīties no medniekiem, jo viņi nevienam neko sliktu nedara. Viss tiek medīts atļautā kārtībā – ne vairāk, ne mazāk kā meža dienests iedalījis atļaujas,” atklāj mednieks.
Medību sezona dzinēju medībām sākās vakar, un tā ilgs līdz februāra beigām. Šajā sezonā varēs šaut aļņus, mežacūkas, stirnas, bebrus un visus nelimitētos dzīvniekus, tai skaitā lapsas un jenotus. Dzīvnieku daudzums, ko var šaut, ir atkarīgs no zvēru uzskaites mūsu kolektīva teritorijā. Mednieku biedrības “Vidzeme” medību teritorija ir viss Brantu pagasts un daļa Launkalnes pagasta. Nesen bija pīļu medību sezona, kura noritēja veiksmīgi.
***
Students Jānis Šteinbergs: “Medības ir nepieciešamas, jo zvēri nodara lielus postījumus. Jau četrus gadus esmu par dzinēju. Gribētu būt mednieks, bet man kā studentam tas nav pa kabatai. Bijuši arī kuriozi, kad ziemā, dzenot dzīvnieka pēdas, patiesībā esmu sekojis savējām.”
Mednieka Andra sieva: ” Varētu piedalīties medību procesā, bet diez vai spētu šaut uz kāda no dzīvniekiem. No sākuma skeptiski skatījos uz medībām, jo žēl dzīvnieku, bet vīrs paskaidroja, kāpēc ir vajadzīgs viņus izšaut, un es to saprotu. Tāpēc tagad atbalstu medības.
