Sterilizācija kā viena no kontracepcijas metodēm joprojām saskaras ar lielu psiholoģisko pretestību un aizspriedumiem.
Sterilizācija kā viena no kontracepcijas metodēm joprojām saskaras ar lielu psiholoģisko pretestību un aizspriedumiem.
Tas ir atbildīgs lēmums pašam, ģimenei, tāpat arī ārsts nav pasargāts no sirdsapziņas pārmetumiem. Taču tā ir 100 procentu droša, vienu reizi veicama operācija, nevis regulāra hormonpreparātu, prezervatīvu lietošana vai citas, vēl nedrošākas, metodes.
Lēmums jāpieņem atbildīgi
“Es reti piedāvāju šo iespēju, bet interese ir liela. Arī vīrieši jautā, vai tas ir iespējams, bet viņiem – tikai Rīgā,” stāsta Priekules ginekoloģe Ilona Krivenčenko. Viņas praksē gada laikā esot 10 līdz 15 gadījumu, kad tiek nosieti vai pārgriezti olvadi. Parasti tas notiek ķeizargrieziena laikā, ja sieviete iepriekš ir izteikusi tādu vēlmi un ārste tai piekrīt. Liepājas Reģionālās slimnīcas urologi atcerējās tikai divus trīs gadījumus savas prakses laikā, kad vīrietis vēlējies veikt šādu operāciju.
“Jaunākā paciente, kas interesējās par sterilizācijas iespējām, bija 25 gadus veca. Tad gan teicu, ka vajag padomāt ko citu. Vismaz tos 40 gadus vajadzētu sagaidīt vai trīs bērnus. Pa šiem gadiem ir viens gadījums, ko joprojām smagi nožēloju. Sievietei bija trešais “ķeizars”, nosterilizējām, bet bērniņš vēlāk aizgāja bojā. Tā bija otrā laulība, viņi palika bez kopējiem bērniem, bet varēja taču mēģināt, lai arī tas būtu ceturtais “ķeizars”. Zemapziņā man joprojām tas grauž,” atzīstas I. Krivenčenko.
Parasti par sterilizāciju tiek lemts gadījumos, ja sievietei “ir apnikuši mūžīgie aborti”, viņa nevar vai nevēlas piemeklēt hormonālu kontracepciju, ir vairāk nekā trīs bērni un vecums pēc 40 gadiem. I. Krivenčenko norāda uz dažādiem dzīves kūleņiem: “Man, piemēram, pašai četrdesmit četros gados uznāca neatturama vēlme dzemdēt vēlreiz. Ir jāpārdomā, kā būs, kad bērni izaug lieli un māja paliek tukša, bet dzemdēt vairs nevarēs. Tāpat var būt četrdesmitgadnieku krīze un otrā jaunība, cita ģimene. Daudz jāpārdomā.”
Nostrādā psiholoģiskā barjera
Ja tiek nosieti olvadi, olšūnas turpina darboties, cikls saglabājas, taču mehāniski tiek izslēgta iespēja olšūnai apaugļoties ķermenī un iesakņoties dzemdē. Ja paciente tomēr vēlas dzemdēt, ir iespējama ārpusķermeņa apaugļošana, skaidro Ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule. Viņa uzsver, ka cilvēki nereti jauc divus jēdzienus – kastrācija un sterilizācija. Kastrācijas gadījumā tiek izoperēti dzimumšūnu ražojošie orgāni – olnīcas, sēklinieki. Sterilizācija ir tikai mehāniska iejaukšanās, lai nevarētu notikt apaugļošanās.
“Cilvēki domā, ka tiks kastrēti, nostrādā psiholoģiskā barjera, bet tā nav. Folikula tāpat plīst, bet olvads nevar veikt savu putekļsūcēja funkciju un iesūkt olšūnu, lai tā apaugļotos ar kādu no tiem astaiņiem, kas jau traucas klāt. Taču organisms saņem informāciju, ka folikula ir plīsusi, dzeltenais ķermenis izveidojies un cikls turpinās,” skaidro ginekoloģe. Viņas praksē šādi gadījumi esot reizi gadā vai pat retāk.
D. Matule pieļauj, ka ir gadījumi, kad tas jādara ne tikai veselības apsvērumu dēļ. Piemēram, imbecila sieviete ir seksuāli ļoti aktīva, bet nespēj atbildēt par savas uzvedības sekām, un viņas aizgādņi izvēlas sterilizāciju.
Trūkst zināšanu un izpratnes
“Mani izbrīna, kā pat it kā izglītoti cilvēki reaģē uz šiem jautājumiem, nostrādā kaut kas zemapziņā. Sevišķi agresīvi un noraidoši ir vīrieši,” atzīst I. Krivenčenko. Viņa zina stāstīt par gadījumu paziņu lokā: laba, stabila ģimene, kas audzina trīs bērnus, nolēmusi, ka bērnu viņiem vairs nebūs, un vīrs veicis sēklvadu nosiešanu. Kad ziņa par to nonākusi citu paziņu ausīs, vīriešu komentāri bijuši skarbi, līdz pat pārmetumiem, ka ļāvis “pautus nogriezt”. Sēklvadu nosiešana vīriešiem absolūti neietekmē potenci un erekciju, taču izslēdz spermatozoīdu klātbūtni šķidrumā, kas izdalās ejakulācijas laikā. “Tā ir liela uzticēšanās un skaists mīlestības apliecinājums sievai, lai pasargātu viņu no nevēlamas grūtniecības un rūpētos par viņas veselību,” vērtē I. Krivenčenko.
Medicīnisku indikāciju dēļ veiktu sterilizāciju kā ķirurģisku kontracepcijas metodi apmaksā arī valsts, apstiprina Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja. Ja ir ārsta atzinums un cilvēks iet uz plānveida operāciju vispārējā kārtībā, jāmaksā pacienta līdzdalības maksājums, kas ir pieci lati reģionālajā slimnīcā vai 3,50 lati lokālā statusa ārstniecības iestādē par dienu. Laparaskopija ļauj doties mājās jau trešajā dienā – pacients iestājas, nākamajā dienā tiek veikta operācija un vēl pēc dienas var doties mājās.
***
Uzziņa
Sterilizācija – operācija, kurā cilvēkam atņem spēju apaugļot vai apaugļoties, piemēram, nosienot vai pārgriežot olvadus vai sēklvadus.
Kastrācija – dzimumdziedzeru izoperēšana.
Ielauzums?
“Ideālā gadījumā kontracepcija ir droša, bez blakusparādībām un atgriezeniska,” Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule.
