Vēl neviens no sākotnēji noteiktajiem Latvijai uzņemamajiem 250 bēgļiem te nav ieradies, kad šī obligātā kvota jau reizināta ar trīs. Kur šos cilvēkus liksim? Katru dienu televīzijā redzam itin nepievilcīgas ainas. Neaptverami lielie migrantu pūļi gluži kā siseņi atstāj aiz sevis nepievilcīgas ainas. Nelegālie migranti, iekļūstot ES, nekavējas uzstādīt savus noteikumus. Pētījumi rāda, ka ikvienam bēglim visu izmaksu segšanai nepieciešams vairāk nekā 6000 eiro, lai nokļūtu galamērķī, parasti tas ir, Vācijā vai Zviedrijā. Viņu loģika ir vienkārša – ja esam samaksājuši tik daudz naudas, tad mums pienākas viss labākais. Nupat Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sacīja, ka patiesībā bēgļa statuss pienākas apmēram 10 procentiem no visiem patvēruma meklētājiem, pārējie ir ekonomisko pašlabumu meklētāji, kuri vēlas dzīvot uz Eiropas valstu nodokļu maksātāju rēķina. Prakse rāda, ka tikai neliela daļa migrantu cenšas sameklēt darbu. Tā saucamajiem bēgļiem nepietiek ar to, ka viņi kaut kādā veidā ir iekļuvuši ES teritorijā, piemēram, Ungārijā. Viņi uzskata, ka tā ir pārlieku nabadzīga valsts. Varbūt šoreiz mums var nākt par labu tas, ka esam vēl nabadzīgāki. Agresīvi noskaņotie pārtikušie iebraucēji, visticamāk, te negribēs palikt. Taču, iespējams, pieticīgākie būs jāuzņem. Valgas apriņķī jau tagad uzsākta pašvaldību vadītāju aptauja par iespējām izmitināt cittautiešus. Pa to laiku kontrabandisti pelna miljonus. Cilvēku pārvešana apšaubāmas drošības laiviņās pa Vidusjūru esot kļuvis ienesīgāks bizness par narkotiku un ieroču tirdzniecību. ES vadošās institūcijas to netieši atbalsta un nevēlas cīnīties ar cēloņiem, bet labticīgi pakļaujas seku novēršanai. Tā nav pragmatiska rīcība, jo nav jāgaida ilgi, līdz pat bagātās valstis ekonomiski noasiņos.
