Todien man mežā ap sirdi kļuva gluži jocīgi. Purvā lasīju dzērvenes un sākumā nepievērsu uzmanību tālāk dzirdamām spalgām rejām. Domāju, ka citam ogotājam līdzi atnācis suns, bet tad ieklausījos — tās nebija suņa rejas.
“Todien man mežā ap sirdi kļuva gluži jocīgi. Purvā lasīju dzērvenes un sākumā nepievērsu uzmanību tālāk dzirdamām spalgām rejām. Domāju, ka citam ogotājam līdzi atnācis suns, bet tad ieklausījos — tās nebija suņa rejas. Tuvumā bija kāds zvērs, un man kļuva bail,” saka sēņotāja Māra.
Viņa piebilst, ka zina — meža zvēri parasti cilvēkiem netuvojas, vienīgi tad, ja ir slimi, tādēļ devusies projām no purva.
Šonedēļ arī Sabiedrības veselības aģentūra iedzīvotājus ir brīdinājusi sēņojot vai ogojot uzmanīties no saskarsmes ar savvaļas dzīvniekiem, jo statistika liecina, ka vasaras beigās un rudens mēnešos vairāk nekā citkārt iedzīvotāji potējas pret trakumsērgu pēc kontakta ar dzīvniekiem, kuri bijuši slimi ar šo bīstamo infekciju.
Pārtikas un veterinārā dienesta Valkas pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Vija Lāce skaidro, ka teorētiski ir iespējams mežā satikties ar trakumsērgu saslimušu zvēru, tomēr visbiežāk slimie dzīvnieki cenšoties nokļūt līdz apdzīvotām vietām. “Viņi dodas līdz kādām mājām vai ciematam, lai vieglāk varētu iegūt ēsmu. Minētajā gadījumā, visticamāk, kāds meža zvērs juta ogotājas tuvošanos savam midzenim, kurā ir mazuļi. Iespējams, ka zvērs sargāja mazuļus un ar savu balsi centās aizbaidīt ogotāju. Ja tomēr mežā gadās ieraudzīt aizdomīgi drošu dzīvnieku, kurš nebaidās no cilvēkiem, labāk viņam netuvoties. Jācenšas ātrāk no zvēra attālināties,” norāda V. Lāce.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka no 25. septembra līdz 13. oktobrim Valkas rajona mežos no lidmašīnas izkaisīs vakcīnas pret trakumsērgu.
Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem, dabā galvenie trakumsērgas izplatītāji ir lapsas un jenotsuņi. No kontakta ar šiem zvēriem viegli var inficēties kaķi, suņi un govis. Saslimušajiem savvaļas dzīvniekiem ir agresīva uzvedība un netipiska vēlēšanās tuvoties cilvēkiem.
Ja nezināms mājdzīvnieks vai savvaļas zvērs iekož vai saskrāpē, koduma vieta rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni, lai noskalotu dzīvnieka siekalas, un nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Lai novērtētu trakumsērgas risku un pieņemtu lēmumu par vakcinēšanās sākšanu, ārstam jāzina, kur noticis kontakts ar iespējami slimo dzīvnieku, kā arī apstākļi, kādos zvērs uzbrucis. Var būt, ka uzbrukums bijis izprovocēts. Ja iekodis mājdzīvnieks, svarīgi noskaidrot, vai tas ir vakcinēts pret trakumsērgu. Ja aizdomīgais dzīvnieks nav atrodams, cietušajam veic pilnu vakcinācijas kursu.
Sabiedriskās veselības aģentūras Valmieras filiāles epidemioloģe Rasma Grauda informē, ka šogad Valkas rajonā atklāti 19 trakumsērgas perēkļi un tikai vienā gadījumā saslimis bija mājdzīvnieks. “Pārējie inficētie bija meža zvēri, tādēļ mežā jābūt ļoti uzmanīgiem,” atgādina R. Grauda.
