Cigarete ir kā burvju nūjiņa… Smēķētājs ļaujas brīnumam — atbrīvojas, komunicē, apliecina sevi. Bet kas seko pēc tam?
Cigarete ir kā burvju nūjiņa… Smēķētājs ļaujas brīnumam — atbrīvojas, komunicē, apliecina sevi. Bet kas seko pēc tam?
Realitāte ir skarba. Ilgstoši ieelpojot toksiskos dūmus, cilvēkus piemeklē virkne slimību. Par smēķēšanas būtiskākajām sekām sabiedrībā uzskata asinsrites sistēmas slimības un dažādu lokalizāciju audzējus, nepelnīti aizmirstot un nenovērtējot plaušu bojājumu.
Cigarešu dūmi, nonākot organismā, tieši bojā un noārda elpceļus izklājošo epitēliju, ierosina klepu un krēpu veidošanos vismaz pusei smēķētāju. To sauc par smēķētāju bronhītu.
Gandrīz piektdaļai smēķētāju pēc 40 gadu vecuma attīstās HOPS — hroniska obstruktīva plaušu slimība. Tās rašanās pamatā ir ģenētiska nosliece, kas paliek nemanīta nesmēķētājam, bet izraisa smagu slimību smēķētājam. HOPS pacientiem sašaurinās elpceļi un sabrūk alveolas, tāpēc parādās sūdzības par klepu un elpas trūkumu fiziskas piepūles laikā.
Parasti diagnozi apstiprina novēloti, jo smēķētāji sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam, t.i., ierobežo fiziskas aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu. Elpceļu sašaurināšanās HOPS pacientiem atšķirībā no bronhiālās astmas ir neatgriezeniska. Nepārtraucot smēķēšanu, slimības progresēšanu nevar pārtraukt. Smēķēšana padara HOPS pacientu par invalīdu un nolemj to mokošai nāvei.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka aptuveni 600 miljoni cilvēku visā pasaulē šobrīd cieš no HOPS un katru gadu aptuveni 2,75 miljoni mirst.
Latvijā pagaidām nav veikti pētījumi, kas ļautu precīzi spriest par HOPS izplatību, jo smēķētājiem netiek regulāri (vismaz reizi gadā) veikta spirogrāfija, kura apstiprina elpceļu sašaurināšanos. Tomēr lielais smēķējošo cilvēku skaits liecina, ka HOPS ir nopietna problēma arī pie mums.
Paradoksāli, bet, pēc oficiālajiem datiem, pēdējo gadu laikā mirstība no HOPS Latvijā samazinājusies uz pusi. Diemžēl oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, bet liecina par neinformētību. Visbiežāk, ja persona mirusi no elpas trūkuma, par miršanas iemeslu tiek minēta sirds slimība.
Medikamentu lietošana atbilstoši slimības smaguma pakāpei atvieglo simptomus un aizkavē slimības uzliesmojumu rašanos, taču bez cēloņa novēršanas, t.i., smēķēšanas atmešanas, HOPS izārstēt nevar.
HOPS ir dārga veselības aizsardzības problēma. Tās tiešās izmaksas veido hospitalizācija un ārstēšana, netiešās izmaksas ietver darba ražīguma samazināšanos un zemu dzīves kvalitāti.
Tāpēc svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie ārsta. Laikus diagnosticējot slimību, iespējams apturēt tās progresēšanu!
Vai Jūs smēķējat vai arī esat kādreiz aktīvi smēķējis (-usi)?
Vai Jūs nomoka regulārs klepus?
Vai Jums klepojot izdalās krēpas?
Vai Jūs reizēm izjūtat elpas trūkumu?
Vai Jūs esat vairāk nekā 40 gadus vecs (-a)?
Ja uz trim vai vairāk jautājumiem atbildes ir apstiprinošas, ieteicams pārbaudīt plaušas.
Valkas poliklīnikā konsultē ārste speciāliste plaušu slimībās dr.Ilona Uzbeka. Iespējama arī bezmaksas konsultācija.
Interesēties pa tālruni 4722359.
