Atklātībā parādījies fakts par nežēlīgu izturēšanos pret bezpalīdzīgu dzīvnieku Jērcēnu pusē. Par to “Ziemeļlatvijai” pastāstīja mūspusē pazīstamais mednieks un dabas mīlis Jānis Ence.
Pagājušajā nedēļā Jērcēnu pagastā kādā grāvī, jaucot bebru uzbūvētu dampi un nolaižot ūdeni, ne pārāk dziļās ūdenskrātuves dibenā atklājies šausminošs skats. J. Ence ieraudzījis beigtu takša šķirnes kucīti ar sasietām kājām. Lai dzīvniekam ātrāk padarītu galu, klāt bijis piesiets maiss ar palielu akmeni. Telefonsarunā ar “Ziemeļlatviju” J. Ence bija diezgan nerunīgs, piebilstot, ka baismīgo atradumu nofotografējis. J. Ence lēš, ka beigtais sunītis ūdenī atradies vairākas nedēļas. Viņš par atklāto informējis pašvaldības policiju. Tā savukārt lietu izmeklēšanai nodevusi Valsts policijas Vidzemes reģiona Policijas pārvaldei. Otrdien sazinoties ar Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja vecāko inspektori Daci Jukāmu, viņa informē, ka ir lietas kursā par šo gadījumu. Par minēto faktu policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 230. panta “Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”. Par šo nodarījumu vainīgajai personai draud sods – brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, arests vai piespiedu darbi. Otrdienas vakarā D. Jukāma “Ziemeļlatvijai” apliecināja, ka vainīgā persona ir atzinusies. Kaut oficiāli aizdomās turamā persona netiek nosaukta, policija apstiprināja “Ziemeļlatvijas” informāciju, ka nežēlīgi nogalinātā suņa saimniece ir mūspusē pazīstamā kultūras darbiniece Arta Šomase. Viņa vietējā sabiedrībā ir pazīstama kā audžumāte, kura savā ģimenē uzņēmusies gādību par vairākiem svešiem bērniem. Lai dotu iespēju sniegt informāciju par notikušo, vairākkārt aicinājām A. Šomasi uz sarunu, bet uz telefonzvaniem un nosūtītajām īsziņām viņa neatbild. Lieta neatliekamības kārtībā ir nosūtīta Valkas rajona prokuratūrai.“Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka, saskaņojot to ar tiesu, taču laiks līdz tiesai nedrīkst būt ilgāks par desmit darba dienām, skaitot no dienas, kad apsūdzētajam izsniegta lēmuma kopija,” skaidro D. Jukāma.Šis gadījums ir satraucis ne vien vietējo, bet arī Latvijas sabiedrību, bet redakcija nevar pirms tiesas sēdes sniegt sīkāku aprakstu par notikušā detaļām. “Ziemeļlatvija” dosies uz tiesas sēdi un tad par tur spriesto informēs lasītājus. Jērcēnu pagasta pārvaldes vadītājs Kārlis Kārkliņš par šo nežēlīgo gadījumu uzzinājis no masu medijiem. Pašvaldības vadītājs atteicās komentēt pagasta iedzīvotāju runas, piebilstot, ka vietējā sabiedrība ir sašutusi, uzzinot, kādā veidā sunītim ir padarīts gals. To, ka nogalinātais suns piederējis A. Šomasei, “Ziemeļlatvijai” norādīja vairāki vietējie jērcēnieši. Savukārt pensionāre Ņina Lavrinoviča tās dienas vakarā, kad notika šis noziegums, redzējusi A. Šomases mašīnu braucam Sedas purva virzienā, kur atrodas grāvis, kur atrada suņa līķi. Pensionāre gan neesot pamanījusi, kas sēž pie mašīnas stūres.Vakar pēcpusdienā portāls kas jauns.lv vēstīja, ka Artas Šomases meita – Liene atteikusies Latvijas Televīzijā vadīt dzīvniekiem veltīto raidījumu “Ķepa uz sirds”. Šajā notikumā pozitīvākā un cerīgākā vēsts ir tā, ka vainīgā persona pati drosmīgi atzinusies.
VIEDOKĻI
Vija Lāce, Valkā praktizējoša veterinārārste:- Biju viena no pirmajām, kura redzēja, kādā veidā ir nogalināts augumā mazais sunītis. Nesaprotu, kas tas ir par cilvēku, kurš varēja tik cieši nabaga dzīvniekam sasiet kājas un vēl piesiet akmeni. Suns taču viņam skatījās acīs un juta, kas viņu gaida. Mūsdienās ir vairāki varianti, kā atbrīvoties no nevēlama mājdzīvnieka. Ne vienmēr ir jāizvēlas tas pats galējais risinājums, jo atrodas cilvēki, kuri labprāt dod mājas šādās situācijās nonākušiem mājdzīvniekiem. Ja jāizvēlas pats bēdīgākais variants, tad to var izdarīt humāni, dzīvnieku iemidzinot, nevis viņu pakļaujot nežēlīgām mocībām. Nekad nevienam neesmu atteikusi palīdzēt un nešķiroju, cilvēkam ir nauda vai nav. Visas situācijas mēģinām atrisināt tā, lai pēc iespējas mazāk ciestu dzīvnieki.Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste:- Mums, kas pazīst Artu, arī ir smagi un grūti. Kur vien ej, cilvēki runā par šo gadījumu. Personīgi es nespēju iedomāties, ka sieviete ar savām rokām var pastrādāt kaut ko tik nežēlīgu. Tur vajag milzīgu drosmi. Pieļauju, ka to ar Artas svētību izdarīja kāds cits. Nogalināto sunīti biju redzējusi. Dzīvnieks bija diezgan niķīgs un liels rējējs. Ar Artu esam pazīstamas kopš agras jaunības. Diendienā esam bijušas kopā. Jāatzīst, viņai ir ļoti smags raksturs. Reizēm viņa ar to lepojas, bet vai ar to vajadzētu lepoties? Kopš šausminošā notikuma neesmu viņu satikusi.Ņina Lavrinoviča, Jērcēnu pagasta folkloras kopas “Mežābele” ilggadēja dalībniece:- Viss pagasts runā par notikušo. Pieļauju, ka viņa pati to nedarīja, bet tas nenotika bez viņas ziņas. Tajā vakarā, kad notika šis šaušalīgais gadījums, redzēju Artas mašīnu braucam uz tā nelaimīgā grāvja pusi, bet neskatījos, kas sēž pie stūres. Kā kolektīva vadītāja viņa ir atraktīva, ar milzīgām organizatoriskām spējām, izpalīdzīga un punktuāla. Mūsu kolektīvā viņa bija saticīga, bet ar smagu raksturu. Šī iemesla dēļ Artai ir diezgan grūti ilglaicīgi strādāt kādā kolektīvā un noturēties darbā. Jāatzīst, kolektīva prestižs ir iedragāts un mums grūti būs uzstāties Ziemassvētku pasākumos. Domāju, ka, iespējams, viņai kādu laiku būtu jāatkāpjas no vadītājas pienākumiem.
